Grigorijs Bogojavļenskis

Grigorijs Bogojavļenskis (1893. g. 19.janvārī / 1.februārī Kurskas guberņā, Krievijas impērijā  – 1968.g. 2. augustā Rīgā, Latvijas PSR) – krievu valodas, latīņu valodas, vēstures un psiholoģijas  skolotājs.

Grigorijs Bogojavļenskis ir dzimis Kurskas guberņas (patlaban – KF Belgorodas apgabals) Novosokoļskas apriņķa Trosteņecas sādžā. Tolaik viņa tēvs Dmitrijs Bogojavļenskis bijis mācītājs, vēlāk – Lietuvas un Viļņas arhibīskaps.  

1890. gadā Dmitrijs Bogojavļenskis apprecējies, ticis iesvētīts par presbīteri un nosūtīts kalpot uz Novosokoļskas apriņķa Trosteņecas sādžas Pokrova (Vissv. Dievmātes Patvēruma) baznīcu. Šajā sādžā viņam arī piedzimis dēls Grigorijs. Tomēr Dm. Bogojavļenska ģimenes laime nebija ilgstoša, jo drīzumā tēvs Dmitrijs bija kļuvis atraitnis. 1900. gadā tēvs Dmitrijs iestājās Sanktpēterburgas Garīgajā akadēmijā, sev līdzās viņš bija atvedis arī mazgadīgo dēlu Grigoriju. 1904. gadā tēvs Dmitrijs kļuvis par mūku, pieņemdams jaunu garīgo vārdu Elevferijs. Pēc Svētās Sinodes 1921. gada 11. jūlijā rīkojuma viņš ticis iesvētīts par Lietuvas un Viļņas arhibīskapu un iecelts par Viļņas pilsētas Svētā Gara klostera arhimandrītu. 1922. gadā, pēc tam, kad Polija bija aneksējusi Viļņas apgabalu, arhibīskaps Jeļevfērijs saglabāja uzticību Maskavas Patriarhijas jurisdikcijai. 1923. gadā garīdznieks ticis izsūtīts uz Lietuvu. 1928. gadā viņš ieradās Maskavā un apmeklēja Metropolītu Sergiju (Stragorodski).  Šeit Elevferijs  ticis iesvētīts par Lietuvas un Viļņas metropolītu. 1930. gadā viņš ticis iecelts par Rietumeiropas krievu draudžu pagaidu pārvaldnieku. 1939. gadā garīdznieks atgriezās Lietuvā, kur arī miris 1940. gada 31. decembrī.

Viņa dēls – Grigorijs Bogojavļenskis – nebija, tā teikt, sekojis savam tēvam pa pēdām. Garīdznieka karjeras vietā viņš izvēlējās skolotāja karjeru. 1915. gadā Grigorijs Bogojavļenskis absolvējis Varšavas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti  un līdz ar to ieguvis tiesības pasniegt krievu valodu un literatūru.

No 1915. līdz 1918. gadam Grigorijs Bogojavļenskis strādājis par skolotāju Polockas sieviešu ģimnāzijā, no 1919. līdz 1929. gadam viņš strādājis Viļņā, iespējams, lai varētu būt tuvāk savam tēvam. Viļņā Grigorijs Bogojavļenskis strādāja Izglītojošo zinību izplatīšanas biedrības ģimnāzijā, viņam bija Polijas pavalstniecība.  

Tomēr 1929. gadā, iespējams, to apstākļu, kas bija saistīti ar viņa tēva statusu, pamudināts, Grigorijs Bogojavļenskis izceļoja no Polijas un pārcelās uz dzīvi Latvijā.

Rīgā no 1929. līdz 1933. gadam Grigorijs Bogojavļenskis vienlaicīgi strādāja E. Zālemanes privātajā ebreju ģimnāzijā un I. Rauhvargera privātajā ebreju pamatskolā un ģimnāzijā; 1930. gadā viņš iestājās darbā Baltkrievu ģimnāzijā.

No 1930. gada Grigorijs Bogojavļenskis strādāja par skolotāju Olimpiādas Ļišinas privātajā sieviešu ģimnāzijā. 1935. gadā G. Bogojavļenskis netika pielaists pasniegšanas darbam saistībā ar to, ka viņš bija Polijas pavalstnieks. Un atkal divus gadus viņam nācās strādāt I. Rauhvargera privātajā ebreju ģimnāzijā. 1937. gadā G. Bogojavļenskis saņēma Latvijas pavalstniecību. 1938.-39. gadā viņš strādāja par skolotāju Rīgas krievu pamatskolās. Kopš 1939./40. macību gada viņš strādāja Rīgas Valsts krievu ģimnāzijā. Šeit viņš turpināja strādāt arī vācu okupācijas laikā.

Kopš 1944. gada rudens Grigorijs Bogojavļenskis strādāja par vēstures skolotāju Rīgas 10. vidusskolā, kas tika izveidota uz bijušās Rīgas  krievu ģimnāzijas bāzes. 

Grigorijs Bogojavļenskis miris Rīgā 1968. gadā 2. augustā.

Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

LVVA, 1632. f, apr. 1, l. 2652.

Школьные годы чудесные... Воспоминания выпускников и преподавателей 10-й средней школы г. Риги. - Рига, 2014.