Anna Segedija

Anna Segedija (dz. Ļišina; 1896. g. 27. janvārī Odesā, Krievijas impērijā – 1944. g. 16. maijā Rīgā, Ostlandē) – krievu un vācu valodas skolotāja.

Anna dzimusi Odesā jūras virsnieka Nikolaja Ļišina (1867-1917) un viņa dzīvesbiedres Olimpiādas Ļišinas (dz. Velenteija; 1875-1961) ģimenē. Tēvs piedalījās krievu-japāņu karā, kur tika smagi ievainots un tāpēc viņam nācās dienestu atstāt. Tika nosūtīts uz Rīgu, kur izpildīja pilsētas policejmeistara otrā palīga pienākumus. Vīra slimība1908. gadā piespieda viņa dzīvesbiedri nopietni padomāt par to, kā uzturēt ģimeni. O. Ļišina nolēma atvērt ģimnāziju, kam uzreiz tika piešķirtas visas likumīgās un kas savas pastāvēšanas laikā (līdz slēgšanai 1936. gadā) baudīja dažādu nacionalitāšu rīdzinieku pamatotu cieņu. Jāpiebilst, ka pirmajā skolas darbinieku sarakstā bija arī meitas vārds. Līdz tam Anna divus gadus mācījās Maskavā, G. Sadovskas ģimnāzijā. 1913. gadā Anna Segedija ar zelta medaļu beidza sieviešu ģimnāzijas kursu, saņemot zelta medaļu. 1914. gadā Anna pabeidza 8. papildklasi ar padziļinātu krievu valodas, vēstures un matemātikas apguvi, iegūstot mājskolotājas diplomu. Šajā gadā viņa nokārtoja gatavības pārbaudījumu Rīgas Aleksandra vīriešu ģimnāzijā.

1914. gada vasarā Anna Segedija Rīgas Sarkanajā Krustā noklausījās žēlsirdīgo māsu trīs mēnešu kursu un līdz 1915. gada pavasarim strādāja Rīgas Cilvēkmīlestības biedrības lazaretē.

1915. gadā iestājās Petrogradas Sieviešu Pedagoģiskā institūta vēstures un filoloģijas fakultātē. Drīz apprecējās ar virsnieku Kuftinu. 1917. gada 31.decembrī viņiem piedzima meita Tatjana. 1918. gada maijā Anna, pārtraucot studijas no trešā kursa, pārcēlās uz dzīvi Krievijas dienvidos tad 1920. gadā līdz ar Vrangeļa armiju evakuējās uz Konstantinopoli (Stambulu), vēlāk - Bizertu (Tunisija).

1921. gadā Anna atgriezās Rīgā, kur sāka skolotājas gaitas savas mātes O. Ļišinas skolā. Tur viņa iepazinās ar matemātikas pasniedzēju Dmitriju Segediju un pēcāk abi salaulājās. 1927. gadā Anna Segedija pārtrauca darbu ģimnāzijā, jo ģimene pārcēlās uz Rēzekni, kur ģimenes galvu apstiprināja par Valsts krievu pedagoģiskā institūta pasniedzēju. Tieši tur starp dzīvesbiedriem radās nopietnas nesaskaņas, jo pavisam drīz Anna Segedija atgriezās Rīgā, kur līdz pat 1936. gadam nostrādāja mātes ģimnāzijā.

1928. gadā viņa ieguva pamatskolas skolotājas likumīgās tiesības. 1934.gadā nokārtoja latviešu valodas pārbaudes eksāmenu. Pēc O. Lišinas ģimnāzijas slēgšanas Anna Segedija kādu laiku strādāja šokolādes fabrikā а/о «Riegert» un pasniedza privātstundas.

No 1937. līdz 1940. gadam viņa mācīja krievu valodu Marijas Beķeres privātģimnāzijā (atbilstoši pirmskara numerācijai – Stabu ielā 14).

1940. gada 9. augustā Latvijas Republikas Cenzu komisija Annai Segedijai piešķīra tiesības bez augstākās izglītības pasniegt krievu valodu vidusskolā.

1940./41. mācību gadā Anna Segedija mācīja krievu valodu Jelgavas Valsts pedagoģiskajā institūtā. 1941./42 mācību gadā viņa strādāja Jelgavas Valsts tehnikumā un profesionālajā skolā. Pēdējos savas neilgās dzīves gadus vācu valodu.

Unikāla fotogrāfija

Anna Segedija

Ilustrācijas tēmai

Pēc tēmas