Anna Gruzdeva
Anna Gruzdeva (1935. g. 12. janvārī Hakasijas autonomā apgabalā, Krievijas PFSR – 2022. g. 19. decembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – krievu valodas, literatūras un vēstures pasniedzēja Rīgas skolās.
Anna Gruzdeva (dz. Stukalova) dzimusi Hakasijā, Balahčinas zelta atradņu ciematā. Tēvs Vasilijs Stukalovs (1905-1969) strādāja par «desmitnieku» (strādnieku grupas vadītāju) zelta bagātināšanas fabrikā. Māte Taisija Visocka (1906-1989) bija veļas pārzine slimnīcā. 1942. gadā Anna iestājās vietējās skolas pirmajā klasē. 1946. gadā pārbrauca uz Tuvu, Kizilas pilsētu. Divus gadus vēlāk ģimene pārcēlās uz Minusinsku, kur Anna pabeidza septiņgadīgo skolu un iestājās Pedagoģiskajā skolā. 1955. gadā viņa uzsāka studijas Krasnojarskas pedagoģiskajā institūtā, ko sekmīgi pabeidza 1959. gadā. Studiju laikā 1957. gadā Anna apprecējās ar Juriju Gruzdevu, kurš pēc Ļeņingradas Dzelzceļa transporta inženieru institūta beigšanas bija norīkots darbā uz Krasnojarsku. 1958. gadā Gruzdeviem piedzima dēls Aleksandrs. Taču ģimenes laime nebija ilga. 1960. gadā Annas Gruzdevas vīrs gāja bojā nelaimes gadījumā darbavietā.
Drīz pēc tam Anna Gruzdeva ar dēlu pārcēlās dzīvot pie vīra vecākiem uz Rīgu. Te viņa iestājās darbā pilsētas 57. vidusskolā. Pēc pusgada A. Gruzdevai nācās aiziet no skolas, jo dēlam bija vajadzīgs bērnudārzs. Lai iekārtotu dēlu dārziņā, viņa tur sāka strādāt pati. Pēc sešiem gadiem A. Gruzdeva iestājās darbā rūpnīcā RER (Rīgas elektromašīnu rūpnīcā), jo atrast brīvu pedagoga vietu bija grūti.
1972. gadā A. Gruzdevai tomēr izdevās dabūt darbu savā profesijā – 5. vakara (maiņu) vidusskolā, 1983. gadā viņa pārgāja uz 25. vakara (maiņu) vidusskolu (1993. gadā skolu likvidēja). No 1993. līdz 2009. gadam strādāja Zolitūdes ģimnāzijā un vienlaikus arī 34. vidusskolā.
1978.-79. gadā A. Gruzdeva uzturēja draudzīgus sakarus ar Ļeņingradas žurnālistu Juriju Rostovcevu, kā arī tolaik jau populāro rakstnieku V. Pikuļu un viņa lielisko dzīvesbiedri Veroniku, Veras Panovas draudzeni.
A.Gruzdeva savā darbā neaprobežojās tikai ar oficiālās programmas prasībām, bet interesējās arī par PSRS aizliegtiem izdevumiem, tāpēc tika pakļauta VDK novērošanai. Viņa nebaidījās atklāti aizstāvēt savu kolēģi skolotāju Valdi Turinu, kurš bija uzdrošinājies 1987. gada 23. augustā atnākt pie Brīvības pieminekļa, lai nosodītu Molotova- Ribentropa paktu.
No 1990. gadu vidus līdz 2009. gadam A. Gruzdeva vadīja 1.– 5. klašu skolēnu teātra studiju.
1990. gadā A. Gruzdeva tika apbalvota ar krūšu nozīmi «Teicamnieks tautas izglītības darbā».
1972. gadā A. Gruzdeva sekmīgi pabeidza gidu kursus un kopš 2000. gada vada ekskursijas pa Rīgu.
Aizejot pensijā, A. Gruzdeva negaidīti pievērsās radošam darbam. Tam par ierosmi bija lūgums uzzīmēt draudzīgu saržu pazīstamajam vēsturniekam un kulturologam Borisam Ravdinam viņa 70. dzimšanas dienā. Boriss bija patīkami pārsteigts un tūlīt piedāvāja autorei izgatavot ievērojamu mākslinieku darbu kopijas. A. Gruzdeva viņa padomam paklausīja: gleznu kopiju uzgatavošana nu kļuvusi par vienu no galvenajiem vaļaspriekiem.
Pēc B. Ravdina pamudinājuma A. Gruzdeva uzrakstīja atmiņas.
Anna Gruzdeva ir mirusi Rīgā 2022. gada 19. decembrī. Apbedīta Ivana kapos.
A. Gruzdevas stāstījumu pierakstīja T. Feigmane
ВЕРХОМ НА ВРЕМЕНИ. Воспоминания с авторскими иллюстрациями. – Рига: ЛОРК, 2013