Aleksejs Grigorjevs

Aleksejs (arī Alekss) Grigorjevs (1954. g. 9. martā Ventspilī, Latvijas PSR) – neatkarīgais politikas eksperts un žurnālists, literatūras kritiķis.

Aleksejs ir dzimis etniski jauktā – latviešu un krievu – ģimenē. Māte latviete Mirdza Grigorjeva (dzimusi Viļumsone) cēlusies no senas Ventspils zvejnieku ģimenes, bija angļu un latviešu valodas skolotāja. Tēvs Valentīns Grigorjevs ir dzimis Daugavpilī, pēc viņa piedzimšanas ģimene pārcēlās uz Kaširas pilsētu Piemaskavā. Viņš ir krievs, bet viņa vecmāmiņa bija latviete. Otrā pasaules kara laikā cīnījās Sarkanās armijas rindās. Pēc kara strādāja Ventspilī par skolas ar krievu mācību valodu direktoru, mācīja skolēniem vēsturi, vēlāk strādāja Ludzā un pēc tam atkal atgriezās Ventspilī. Pēc šķiršanās sešdesmito gadu vidū V. Grigorjevs aizbrauca uz Altaju. Aleksejam ir divas māsas – Aija un Tatjana, abas dzīvo Ventspilī.

1961.–1971. gadā Aleksejs Grigorjevs mācījās Ventspils 2. vidusskolā, pēc skolas beigšanas iestājās Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātē, studijas beidza 1976. gadā, iegūstot kvalifikāciju angļu valodas un literatūras skolotājs. Divus gadus viņš strādāja par tulku Ventspils Pieostas rūpnīcā, pēc tam bija pasniedzēja darbā Latvijas Valsts universitātē, vienlaikus viņš sekmīgi veica arī zinātnisko pētniecību.

1980.–1984. gadā A. Grigorjevs mācījās aspirantūrā Maskavas Valsts universitātes Literatūras teorijas katedrā. 1986. gadā Maskavas Valsts universitātē viņš aizstāvēja disertāciju “Nacionālo literatūru tipoloģiskās un kontaktās attiecības. Bairons un Ļermontovs”, iegūdams filoloģijas zinātņu kandidāta zinātnisko grādu specialitātē “literatūras teorija”. 1992. gadā A. Grigorjeva disertācija tika nostrificēta un viņam piešķīra Latvijas Republikas filoloģijas doktora (Dr. philol.) zinātnisko grādu.

1980. gadu beigās, būdams pārbūves procesu viļņa galotnē, A. Grigorjevs iesaistījās politikā. 1988. gadā viņš viens no pirmajiem iestājās Latvijas Tautas frontē (LTF). No 1989. gada janvāra līdz 1990. gada jūnijam viņš bija Latvijas Tautas frontes iknedēļas izdevuma “Atmoda” (krievu valodā) un no 1990. gada jūnija līdz 1992. gada oktobrim – tās darba turpinātāja iknedēļas izdevuma “Балтийское время” (“Baltijas laiks”) redaktors.

1990. gadā notika Latvijas PSR Augstākās Padomes pirmās alternatīvās vēlēšanas, tajās Latgalē, Ludzas vēlēšanu apgabalā Latvijas Tautas frontes sarakstā A. Grigorjevs tika ievēlēts par deputātu. 1990.–1993. gadā A. Grigorjevs bija Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts, viņš balsoja par Latvijas neatkarību gan 1990. gada 4. maijā, gan 1991. gada 21. augustā.

Par savu darbību cīņā par Latvijas neatkarības atjaunošanu Aleksejs Grigorjevs 2000. gadā tika apbalvots ar trešās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni un Goda zīmi par piedalīšanos 1991.gada janvāra barikādēs.

1994.–1996. gadā A. Grigorjevs Ņujorkas Universitātes (ASV) maģistra studiju programmā lasīja starpdisciplinārus tematiski ar literatūru un politiku saistītus kursus.

No 1996. līdz 2013. gadam viņš bija zinātniskais līdzstrādnieks ASV Nacionālajā demokrātijas institūtā (National Democratic Institute for International Affairs) zinātniskais līdzstrādnieks. Pēc institūta komandējuma viņam nācās strādāt Krievijā, Gruzijā, Ukrainā, Moldovā, Turcijā, Azerbaidžānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā un Baltkrievijā: 1996.–2003. gadā viņš bija vecākais eksperts, no 2003. līdz 2013. gadam bija šī institūta pārstāvniecības direktors. 2013. gadā viņš atgriezās Latvijā.

No 2013.gada līdz šai dienai viņš publicēja rakstus Varšavā izdotajā laikrakstā “Gazeta Wyborcza”, žurnālā “IR”, arī šī žurnāla interneta vietnē (www.ir.lv), Krievu žurnāla interneta vietnē (www.russ.ru), www.delfi.lv, analītiskajā interneta vietnē http://www.politrus.com, arī http://kultura.az/. Viņš regulāri uzstājās Latvijas Radio 1 un arī citās radiostacijās.

Kopš 2015. gada A. Grigorjevs ir Baltijas–Melnās jūras alianses (Baltic to Black Sea Alliance) valdes priekšsēdētāja vietnieks; tā ir sabiedriska organizācija, kas veicina starp Baltijas un Melnās jūras esošo valstu sadarbību (http://bbsa.lv/lv/). Starp Baltijas–Melnās jūras alianses programmām ir arī Moldovas un Gruzijas žurnālistu apmācība cīņā ar hibrīdagresiju veco un jauno masu informācijas līdzekļu jomā.

Dažas A. Grigorjeva publikācijas krievu valodā:

http://www.russ.ru/Mirovaya-povestka/Sny-i-koshmary-Azerbajdzhana

http://www.mixnews.lv/ru/opinions/896_aleksej-grigorev/1716_pismo-iz-ukrainy

http://rus.tvnet.lv/novosti/kommjentariy/254408-dvje_rossii

http://www.kultura.az/news/20131010054158684

un latviešu valodā:

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/aleksejs-grigorjevs-krimas-tataru-sapju-un-trauksmes-diena.d?id=44506614

Uzstāšanās radio:

http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/aleksejs-grigorjevs-kriizes-saknes-ir-maskava.a39466

http://lr1.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?adv=1&keyword=Aleksejs+Grigorjevs

http://www.svoboda.org/a/26852885.html

http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/septini-gadsimti-lidz-valstij/gadsimts-ar-savu-valsti.-tresa-atmoda.a107021/