Anna Girševa

Anna Girševa – žurnāliste, redaktore. Dzimusi 1945. gada 14. maijā Rīgā.

Līdz karam viņas vecāki un divas māsas dzīvoja Ļeņingradā. Tēvs Solomons Girševs (1907–1992) tāljūras kuģu stūrmanis, pirms kara pabija daudzās aizrobežu valstīs. Lielā Tēvijas kara beigās, 1944. gada oktobrī; pēc Ļeņingradas frontes viņš tika norīkots uz Rīgas aizsardzības rajonu, piedalījās Rīgas jūras līča, Daugavas, Rīgas un Ventspils ostu atmīnēšanā, par ko tika apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni. Vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu nostrādāja Latvijas jūras kuģniecībā par stūrmani – deviatoru.

Māte – mikrobioloģe Anna Tulinska (1906–1959) ar abiem bērniem pārdzīvoja Ļeņingradas blokādi. Rīgā viņa vadīja zinātniskās ražošanas laboratoriju, kas nodarbojās ar piena produktu ražošanas un to kvalitātes kontroles tehnoloģijām. Viņas vadībā praktizējās daudzi jaunie mikrobiologi no dažādiem Latvijas rajoniem.

No 1952. līdz 1963. gadam Anna Girševa mācījās Rīgas 13. vidusskolā – pirmajā pēc kara Latvijas galvaspilsētā uzceltā krievu skolā.

Dzīves ceļa orientieru, žurnālista profesijas izvēli sevišķi ietekmēja klases audzinātāja – krievu valodas un literatūras skolotāja Оlga Poplajeva.

Savu ceļu žurnālistikā Anna Girševa iesāka republikāniskajā laikrakstā „Sovetskaja Molodež”/ «Советская молодёжь», kas 1963. gadā nopublicēja viņas pirmo rakstu – par tikšanos ar izcilo latviešu dziedātāju Jāni Zāberu. Sadarbība ar Latvijās vispopulaŗāko avīzi krievu valodā turpinājās arī vēlāk.

1965. gadā iestājās Ļeņingradas Valsts universitātes žurnālistikas fakultātē.

Pēc augstskolas beigšanas Annu Girševu nosūtīja darbā uz Dubnu, kur jau no 1969. gada strādāja viņas vīrs, bijušais klases biedrs, fiziķis Jurijs Lazarevs (1946–1996). 25 gadus viņas dzīve bija saistīta ar šo pilsētu pie Volgas. Šeit, starptautiskā zinātniskā centra - Apvienotā Kodolpētījumu institūta – nedēļas izdevumā viņam izbaudīja/izturēja/izgāja/izturēja visus „dienesta kāpņu” pakāpienus: no korektores līdz galvenajai redaktorei (šajā amatā nostrādāja 12 gadus). Intervēja daudzus izcilus padomju un ārzemju zinātniekus, piedalījās nozīmīgās starptautiskās konferencēs, bija lieciniece jaunu fizikas ierīču radīšanai. 1990. gadā piedalījās 1. Starptautiskajā Austrumu un Rietumu žurnālistu, kuri raksta par zinātni, forumā Austrijā.

1996. gadā pēc vīra nāves Anna Girševa atgriezās Sanktpēterburgā, pie dēla, kur turpināja savu profesionālo darbību.

Šobrīd viņas radošajā devumā/bagāžā ir ne tikai milzums žurnālu un laikrakstu publikāciju žurnālos un laikrakstos, bet arī ne viens vien desmits/desmitiem rediģētu grāmatu par dažādiem tematiem. Tai skaitā – Nobela prēmijas laureāta akadēmiķa Iļjas Franka simtgadei veltītais krājums (izdevniecība „Zinātne”/«Наука», 2008), ar kuru viņa bija labi pazīstama, populārzinātnisku darbu tulkojumi, kā arī izdevumi, kas vairāk saistīti ar/par dzimto pilsētu. Piemēram, 2011. gadā, almanaha „Jeruzalemes bibliofils ”4. sējumā publicēti vairāki Izraēlā dzīvojošo kādreizējo rīdzinieku materiāli (kuru redaktore, korektore un autore ir A. Girševa). 2015. gadā Kanādā iznāca viņas rediģēta grāmata „Paldies, mister Nikson!”/«Спасибо, мистер Никсон!», ar kuras autoru - – Jakovu Neihauzenu viņa iepazinās internetā, grupā „Rīdzinieki bez robežām”/«Рижане без границ».

Informācijas avots:

Дмитрий Март. «Рижанка навсегда» —  Вести Сегодня, 09.10.2013

Pašlaik (2016 год) Anna Girševa strādā Sanktpēterburgas Valsts vēstures muzeja izdevniecības nodaļā.