Alma Birnbauma

Alma Birnbauma (dzim. Valters, pirmajā laulībā – Ratermane; 1889. g. 30. maijā Rīgā, Krievijas impērijā  – ?) – latviešu valodas skolotāja krievu skolās.

Alma Valters ir dzimusi Rīgā, tomēr ziņas par viņas vecākiem netika atrastas. Precīzi zināms, ka Alma ir mācījusies Ludmilas Tailovas privātajā sieviešu ģimnāzijā. Vadoties no tā, var secināt, ka viņas vecāki bijuši pietiekoši turīgi ļaudis. 1907. gadā Alma absolvējusi pilnu ģimnāzijas kursu un turpinājusi savu izglītību Maskavā.

1912. gadā viņa bija pabeigusi četrgadīgos Tihomirova Augstākos pedagoģijas kursus, bet 1914. gadā – Stepanovas Vācu un franču valodas  kursus. Pēc atgriešanās Rīgā Alma apmeklējusi speciālos latviešu valodas kursus vidusskolu skolotājiem, kurus vadījuši profesori J. Plaķis un J. Endzelīns.

Sakarā ar Pirmā pasaules kara sākumu viņa atkal apmetās uz dzīvi Maskavā, kur līdz 1918. gadam bija pasniegusi Maskavas sieviešu ģimnāzijā un svēto Pētera un Pāvila ģimnāzijā.

Pēc atgriešanās Latvijā Alma Ratermane studējusi Angļu valodas institūtā (ko absolvējusi 1924. gadā) un speciālajos latviešu valodas kursos pie profesora J. Plaķa. 1929. gadā viņa noklausījusies latviešu filoloģijas kursu pie profesora J. Endzelīna un Latvijas vēstures kursu pie docenta Bērziņa.

Līdztekus tam, kopš 1921. gada viņa pasniedza latviešu valodu, kā arī Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju  krievu skolās. No 1921. līdz 1925. gadam – L. Tailovas ģimnāzijā; no 1923. līdz 1925. gadam – Rīgas krievu 4. pamatskolā;  no 1925. līdz 1935. gadam – Rīgas pilsētas krievu ģimnāzijā, bet pēc tās likvidācijas – Rīgas Valsts krievu ģimnāzijā.

No 1923. līdz 1933. gadam Alma Ratermane-Birnbauma bija pasniegusi angļu valodu  Latvijas Tautas universitātē.

Deviņu gadu laikā viņa bija pasniegusi Poļu vasaras skolotāju kursos. Vēl viņa privāti bija sagatavojusi skolotājus latviešu valodas prasmes eksāmena nokārtošanai, bet skolēnus – latviešu valodas eksāmena nokārtošanai, iestājoties Latvijas Universitātē.

1924. gadā Alma Ratermane kopīgi ar latviešu valodas skolotāju Elzu Kaķis (Kaķe) sākusi izdot latviešu valodas mācību grāmatas nacionālo minoritāšu skolām. 1925. gadā klajā nāca latviešu valodas mācību grāmata «Runāsim latviski» mazākumtautību skolu 2. klasei, 1926. gadā – 3. klasei, 1927. un  1928. gadā – mazākumtautību pamatskolu 4., 5. un 6. klasēm. 1929. gadā klajā nāca grāmata «Latviešu gramatika». 

Saskaņā ar visai trūcīgām arhīvu ziņām, pirmajās laulībās Alma Ratermane bija kļuvusi par atraitni (viņas pirmā vīra nāves datums nav noteikts).  1930. gadā viņa apprecējās otrreiz, pieņemot vīra uzvārdu – Birnbaums (ziņas par viņas otro vīru netika atrastas).

Iespējams, ka Otrā pasaules kara laikā Alma Ratermane-Birnbauma ir aizceļojusi no Latvijas.

Tatjana Feigmane

Informācijas avoti: 

LVVA, 1632. f., 1. apr., 2403., 2404. lietas.

Из воспоминаний М.В. Салтупе (ур. Морозовой), выпускницы РГРГ 1937 года -  Рижская городская русская гимназия (бывшая Ломоносовская) 1919-1935. Сост. М.В. Салтупе, Т.Д. Фейгмане, при участии Д.А. Левицкого. - Рига, 1999