Kopš seniem laikiem par godu ievērojamiem notikumiem vai cilvēkiem tika uzstādīti pieminekļi: stēlas, statujas, kolonnas, arkas. Pareizticīgo tradīcijā pastāvēja vēl viens, īpašs pieminekļa veids – kapela. Parasti – tā ir atsevišķi stāvoša kulta celtne apdzīvotajās vietās, ceļmalās un kapsētās. Kapelas galvenais uzdevums ir sabiedriskā lūgšana, diennakts dievkalpojumi – noteiktajās stundās. Atšķirībā no dievnama, kapela nav paredzēta liturģijas noturēšanai, tāpēc tajā nav altāra. /Lasīt rakstu/. >>

Tirgotāju Kamarinu nams Rātslaukumā Rīgā. – Kungu ielā 1. >>

Pirms Oktobra revolūcijas gandrīz katram Krievijas armijas pulkam bija sava pārvietojamā baznīca. Sava pārvietojamā baznīca bija arī 115. Vjazmas kājnieku pulkam. >>

Text is not translated >>

Daugavpils cietoksnis – vienīgais 19. gadsimta sākuma cietoksnis Baltijā. Cietoksni sāka būvēt 1810. gadā pēc kara ministra Mihaela Barklaja de Tolli (1761-1818) oficiālā lūguma. >>

Rīgas Kara hospitāļa galvenais akmens korpuss tika būvēts 1809. –1810. gadā krievu klasicisma stilā pēc ievērojamā Pēterburgas arhitekta un kara inženiera Fjodora Demercova (1762-1823) projekta. >>

Šo namu Rīgas centrā vācu izcelsmes arhitekts Roberts Augusts Pflūgs (1842-1885) projektējis neorenesanses stilā. Greznā savrupmāja tika uzcelta 1876. gadā. 1931. gadā to iegādājies tabakas izstrādājumu rūpnieks Zāmuels Maikapars. >>

Senās kņazu Goļicinu dzimtas bijušās muižas ēku komplekss atrodas Latvijas austrumu daļā – Latgalē, pie Rāznas ezera. Šo muižu kņazu ģimene iegādājusies 19. gadsimta otrajā pusē. 1870. gadā pēc muižas saimnieka pasūtījuma šeit tika uzcelta muižkungu māja, kuru bija paredzēts izmantot kā vasarnīcu. >>

Par godu Krievijas armijas uzvarai pār Napoleonu, pretī Rīgas pilīm, 1817. g.  bija uzstādīta Uzvaras kolonna. >>

Par godu Krievijas armijas uzvarai pār Napoleonu Rīgā uzstādīja  Aleksandra vārtus. >>