Viesnīca «Metropole» Rīgā
Viesnīca «Metropole» Rīgā
Viesnīca “Metropole” atrodas uz Rīgas vecpilsētas un vēsturiskā centra robežas, Latvijas Nacionālās operas tuvumā un netālu no dzelzceļa stacijas.
Tā ir viena no vecākajām pastāvīgi darbojošajām Rīgas viesnīcām. Viesnīcas ēka celta 1871. gadā eklektisma stilā, pēc Rīgas eparhijas arhitekta Apollona Ēdelsona (1827-1896) projekta. Sākotnēji ēkā atradās viesnīca “Kommerčeskaja” (latv.: “Komercviesnīca”).
Vairāku gadu desmitu laikā šī viesnīca bija saistīta ar Antonovu ģimeni, kuras pārstāvji devuši ievērojamu ieguldījumu Latvijas ekonomikā un arhitektūrā.
19. gadsimta 70. gadu sākumā Rīgas 1. ģildes tirgotāju – Kamarinu namā, kuri turējuši vairumtirdzniecības noliktavu un pārdevuši sadzīves ķīmijas preces mazumtirdzniecībā, bija parādījies pavārs Nikolajs Romanovs, kurš Rīgā ieradās no Tambovas guberņas. Rīgā viņš iesniedzis lūgumu par uzvārda maiņu, uzskatot, ka vienkāršajam cilvēkam nepiedien ķeizara uzvārds. Viņa lūgums tika apmierināts – tā Nikolajs Romanovs arī kļuva par Antonovu. Jaunais, strādīgais cilvēks iepaticies tirgotājiem Kamariniem, tāpēc arī maksājuši viņam pēc nopelniem. Viņš bija taupīgs, kautrīgs, nelietoja alkoholu un, pateicoties savām milzīgajām darbaspējām, spēja sakrāt nelielu kapitālu.
20. gadsimta sākumā Nikolajs Antonovs uzsācis pats savu uzņēmējdarbību – izdevīgā vietā atvēris nelielu viesnīcu “Kommerčeskaja” (latv.: “Komercviesnīca”). Kā 1900. gadā rakstījusi vietējā prese, apmeklētājiem šeit “tika piedāvātas skaistas istabas un kabineti, gardas brokastis, pusdienas un vakariņas par mērenām cenām, pagraba telpās ir bufete ar bagātīgu dzērienu izvēli.”
Antonovu ģimenē bija divas meitas – Vera un Nadežda, un dēls Sergejs (1884-1956), kurš vēlāk kļuvis par pazīstamu mākslinieku un arhitektu starpkaru un pēckara Latvijā. 1909. gadā Sergejs Antonovs absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu būvinženiera specialitātē. Pēc tam viņš pārcēlās uz Pēterburgu, kur līdz pat 1914. gadam studējis Mākslas akadēmijā. Pazīstamākais no tā laika S. Antonova projektiem bija Krievijas impērijas Valsts Padomes ēka. Par šo darbu 1914. gada 24. maijā viņš ieguvis mākslinieka arhitekta nosaukumu.
1920. gadā Sergejs Antonovs atgriezās Latvijā, kur nodarbojās ar projektēšanu un pasniedza Latvijas Universitātē. Starpkaru laikposmā tika īstenoti 17 arhitekta Antonova projekti. To vidū ir laikraksta “Segodņja” redakcijas ēka un tipogrāfijas “Rīts” ēka, restorāns “Lido” Rīgas Jūrmalā. Pēc viņa projektiem tika uzbūvētas daudzas savrupmājas. Viņš bija sagatavojis Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles altārdaļas restaurācijas darbu projektu. Arhitektam Antonovam ne reizi vien ir bijis tas gods pārstāvēt Latviju starptautiskajā arēnā. 1935. gadā pēc viņa projekta tika uzcelts Latvijas paviljons starptautiskajā izstādē Briselē. Tajā pašā gadā viņš sagatavojis Rīgas pilsētas Valdes ēkas projektu. Šai ēkai vajadzēja atrasties vietā, kur tagad atrodas Okupācijas muzejs, tieši iepretim tirgotāju Kamarinu namam. Taču 1940. gada traģiskie notikumi un Otrais pasaules karš neļāvuši realizēt šo projektu. Pēc Otrā pasaules kara Sergejs Antonovs bija arī viens no viesnīcas “Rīga” projekta autoriem (tā tika uzbūvēta 1954. gadā viesnīcas „Roma” vietā, kas tika sagrauta Otrā Pasaules kara laikā.)
1925. gadā Rīgas viesnīca “Kommerčeskaja” ieguvusi jaunu nosaukumu - “Metropole”. Tā bija vienojušies Antonovi ar saviem jaunajiem kompanjoniem – namīpašnieku Kelleru ģimeni.
Ar laiku “Metropole” kļuva par izcilā krievu operdziedātāja – basa Fjodora Šaļapina (1873-1938) iecienītāko viesnīcu, kuram bija paradums tajā apmesties, dodot priekšroku pat konkrētam numuram. Katras Šaļapina viesizrādes Rīgā viesnīcas darbinieki gaidījuši ar prieku, jo šeit mēdza pulcēties daudzi operdziedātāja draugi un fani.
Viesnīcā “Metropole” ne reizi vien apmetušās tādas slavenas radošas personas kā: krievu rakstnieks un dramaturgs Maksims Gorkijs (Aleksejs Peškovs) (1868-1936); vācbaltiešu izcelsmes krievu gleznotājs-ainavists Jūlijs Klevers (1850-1924); ebreju izcelsmes kinoaktieris un džeza dziedātājs Leonīds Utjosovs (Leizers Vaisbeins) (1895-1982) un daudzi citi pazīstami cilvēki.
Padomju okupācijas laikos, 1940. gadā viesnīca tika nacionalizēta. 1945. gadā viesnīca tika pārdēvēta par “Padomju”. 1954. gadā pēc paplašināšanas viesnīca atkal ieguvusi nosaukumu “Metropole”. 1992. gadā viesnīca “Metropole” tika atklāta pēc vērienīgu restaurācijas darbu veikšanas. Pēc starptautiskās klasifikācijas šai viesnīcai ir četras zvaigznes.
Oļegs Jazevs
Skat.: Прибалтийские русские: история в памятниках культуры (1710-2010). – Рига, 2010.
Papildinājums ir veikts 2018. gadā.
P. S. 2014. gadā tika pabeigta vēl viena vērienīga viesnīcas rekonstrukcija. Tās jaunais nosaukums ir “Metropole Hotel by Semarah”. Joprojām tā ir viena no populārākajām Rīgas viesnīcām.
Informācijas avoti:
1. Энциклопедия «Рига». – Р. 1989.
2. Е.Е. Климов. Встречи в Петербурге, Риге, русском зарубежье. Из воспоминаний художника. – Рига, Улей, 1994, стр. 30-34.
3. Jānis Lejnieks. Rīga, kuras nav. –R.1998. Lpp. 399.
4. Ю. Сосудин. Незабываемые певцы.– СПб. 2000.
5. Latvijas Enciklopēdija. – R. 2007.
Здание гостиницы. Фото А. Беденко.
