Navigācijas laikā pa Daugavu uz Rīgu no Smoļenskas un Vitebskas guberņas peldēja strūgas ar precēm gan Rīgai, gan tālākai transportēšanai uz Rietumeiropu.

J. K. Broces zīmējums.

1767. gadā Rīgā bija 19 485 iedzīvotāji, no tiem 8560 (43,9%) bija vācieši, 6654 (34,1%) – latvieši, 2963 (15,2 %) – krievi, 1308 (6,8 %) – poļi. >>

Kvartālā starp Gogoļa un Turgeņeva ielu atradās krievu tirgotāju sēta „Gostinij dvor”. >>

Rīgas tirdzniecības nolikums (1765. gads), glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas fondos >>

Liepāja kā jūras osta, pateicoties saviem dabiskajiem dabas apstākļiem, pastāvējusi jau kopš seniem laikiem un latīņu rakstu avotos tā saukta par Portus Liva (Līvu osta). >>

Kopš seniem laikiem Ventspils, pateicoties savam izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim un neaizsalstošajai ostai, kalpoja par tirdzniecības tiltu starp Austrumiem un Rietumiem. >>

Rīgas  Trešās savstarpējā kredīta biedrības" locekļi, ap 19. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. >>

Tirgoņu Bobrovu ģimene.  >>

Tirgoņu Potapovu ģimene. >>

Koloniālpreču un augļu tirgotāja Konstantina Tupikova nams Rīgā Ģertrūdes ielā 10/12. Būvēts 1902. gadā. Pašreizējais izskats. >>