Vera Muhina
Vera Muhina (1889. gada 19. junijā /1.jūlijā Rīgā, Krievijas impērijā – 1953 .g. 6. oktobrī Maskavā, Krievijas PFSR) – pasaulslavenā tēlniece.
Vera Muhina dzimusi bagātu tirgotāju ģimenē. Viņas dzimta jau izsenis bija pazīstama Rīgā. Tirgotāji Muhini, kas nodarbojās ar kaņepāju vairumtirdzniecību, ieceļoja Rīgā pēc 1812. gada Tēvijas kara beigām. Tirgotājiem Muhiniem piederēja noliktavas rajonā, kur patlaban atrodas Centrālais tirgus, kā arī nami Turgeņeva ielā (no 2024. g. Vilhelma Purvīša iela), kokzāģētava un citi nekustamie īpašumi. 1937. gadā tēlniece Vera Muhina, kas tolaik dzīvoja Maskavā, kļuva par visu Muhinu Rīgas īpašumu vienīgo mantinieci. Dzīvojot Padomju Krievijā, viņa atteicās no mantojuma, un viss nekustamais īpašums pārgāja Latvijas Republikas pārziņā. Šis īpašums tika novērtēts 4 miljonu latu apmērā – skaitlis, kas demonstrē, cik liela bija tirgotāju Muhinu bagātība.
19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā tirgotāji Muhini ne tikai labi pelnīja, bet arī dāsni tērēja nopelnīto naudu, ziedojot to labdarības vajadzībām. Tā, viņi piešķīra prāvu naudas summu Dievmātes Pasludināšanas-Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcas būvēšanai, bet pēc tam ziedoja naudu baznīcas remontam. Muhini ieguldīja finanšu līdzekļus arī Pārdaugavas Svētās Trejādības (Троице-Задвинская) baznīcas būvēšanā, palīdzēja veselai virknei Rīgas pareizticīgo dievnamu; viņi nežēloja finanšu līdzekļus, sniedzot palīdzību mazturīgajiem bērniem.
Vera Muhina bija dzimusi namā, kas ir saglabājies līdz pat šai dienai (Vilhelma Purvīša ielā 23/25). Patlaban šeit atrodas Muhinu muzejs. Pēc sievas pāragrās nāves Ignats Muhins – Veras tēvs, būdams norūpējies par bērna veselību, aizveda viņu uz Krimu, kur arī pagāja nākamās izcilās tēlnieces bērnības gadi. Jaunībā Vera Muhina studēja gleznotājmākslu Maskavā, no 1912. līdz 1914. gadam Parīzē viņa bija izcilā franču tēlnieka Emīla Antuāna Burdēla mācekle. Pirmās Pasaules kara laikā viņa kalpoja par medmāsu kara hospitālī.
Slaveni kļuva daudzi tēlnieces Veras Muhinas skulpturālie darbi. Tā, skulptūra «Zemniece», kuru viņa bija radījusi 1927. gadā, pašreiz atrodas Vatikāna muzejā. Plašu starptautisko slavu Vera Muhina izpelnījās pēc tam, kad 1937. gadā Vispasaules Mākslas un Tehnikas izstādē Parīzē tika eksponēts viņas monuments «Strādnieks un kolhozniece». Šis Veras Muhinas skulpturālais tēls vainagoja padomju paviljona jumtu, organiski turpinot arhitekta B. Iofana celtnes kompozicionālo risinājumu. Muhinas monumentālais tēls tā iepatikās Parīzes iedzīvotājiem, ka tie izteica vēlmi to izpirkt, tomēr PSRS nepārdeva šo tēlotāja mākslas darbu. Veras Muhinas radītais monuments tika uzstādīts Maskavā pie ieejas Vissavienības Tautsaimniecības sasniegumu izstādē (kriev. abreviatūra – ВДНХ), vēlāk tas kļuva par kinostudijas „Mosfiļm” emblēmu.
Tēlniece Vera Muhina ir piecu PSRS augstāko prēmiju laureāte, viņa tika apbalvota ar ordeņiem, bija PSRS Mākslas Akadēmijas prezidija locekle.
Aleksandrs Gurins
Vera Muhina savā darbnīcā. Foto.
В. Грецов. Очерк о скульпторе В.И. Мухиной
Rīgas domes Kultūras departamenta raksts (06.06.2008.) par V. Muhinas māju
Ilustrācijas tēmai
