Pirmās ziņas par baltu un austrumslāvu cilšu tirdznieciskajiem sakariem bijušas jau tālajā senatnē. Par to liecina daudzu arheoloģisko izrakumu dati. >>

Latvijas teritoriju šķērsoja ceļš «no varjagiem uz grieķiem». >>

Rīgas teritorijā arheologu atrastie pareizticīgo kristiešu kulta priekšmeti >>

Pirms Rīgas dibināšanas Rīgas ezera krastā (tagadējais Alberta laukums) atradās lībiešu apmetne. Arheoloģiskie atradumi nepārprotami liecina, ka šo vietu apmeklējuši Novgorodas, Smoļenskas, Kijevas tirgoņi. >>

“Krievu sētas” karte, kuru 19. gadsimtā sastādījis baltvācu vēsturnieks Vilhelms Neimanis >>

Viena no skaistākajām ēkām Rīgā. Pirmo reizi minēta 1334. gadā kā Lielās ģildes “Jaunais nams”. XIV gs. krievu tirgotājiem šā nama tuvumā bija piecas tirdzniecības nojumes. >>

Daugava bija svarīgs tirdzniecības ceļš, pa kuru Maskavas valsts uzturēja sakarus ar Rietumeiropu.

Krievijas galvenās eksporta preces Rīgā bija lini, kaņepāji, kokmateriāli, tauki, linsēklas. No Rīgas uz Maskavas valsti veda vīnus, siļķes, dzelzi, metāla izstrādājumus, sudrabu, vadmalu

Rīgas panorāma. 1650. gads >>

Tirgoņa Semjona Ļeļuhina nams. J.K. Broces zīmējums.

Smoļenskas guberņā dzimušais kaņepāju tirgotājs Semjons Ļeļuhins 1789. gadā Klīversalā atvēra manufaktūru, kur ražoja Rīgas balzamu pēc A. Kunca receptes. Manufaktūra darbojās līdz 1808. gadam. Balzamu sūtīja ne tikai uz Krievijas guberņām, bet arī uz Rietumeiropu. >>

Krievu namdari Rīgā. J. K. Broces zīmējums. >>