Sākumlapa > Tēmas > Personas
Andrejs Bulatovs

Andrejs Bulatovs

Andrejs Bulatovs (1882. g. 22. oktobrī Tiflisā, Krievijas impērijā – 1955. g. 29. augustā Rīgā, Latvijas PSR) – fizikas skolotājs Rīgas pilsētas krievu ģimnāzijā.

Andrejs Bulatovs ir dzimis Gruzijā, Tiflisā (tagadējā Tbilisi). Viņa senči pēc savas izcelsmes bija ne tikai krievi, bet arī kaukāzieši.

1903. gadā Andrejs Bulatovs absolvējis reālskolu un kādu laiku strādājis Udmurtijā – Sarapulas reālskolā. 1910. gadā A. Bulatovs absolvējis Sanktpēterburgas Civilinženieru institūtu. Viņa diplomdarba tēma bija mednieku pils.

1912. gadā sākās Andreja Bulatova dzīves Rīgas periods. Viņš ticis uzņemts darbā Vidzemes (Лифляндская) guberņas Valdē, kur vadījis Arhitektūras (Būvniecības) nodaļu. Ieņemdams šo amatu, viņš bija izpelnījises enerģiska un lietišķa administratora slavu. Līdztekus pamatdarbam, viņš no 1912. līdz 1915. gadam strādāja par pasniedzēju Mihaila Berlova Tehniskajos kursos, kā arī pasniedza inženiera Ozoliņa Tehniskajos kuros.

Kopš 1919. gada 1. jūlija A. Bulatovs bija fizikas skolotājs Rīgas pilsētas kriev vidusskol (no  1929.  g. – ģimnāzijā). 1919. gada septembrī viņš jau bija kļuvis par J. Kēlera skolass direktora palīgu, bet pēc J. Kēlera aiziešanas no ieņemamā amata, no 1920. gada 1. janvāra līdz tā paša gada 28. septembrim, A. Bulatovs bija šīs skolas direktors. Šo amatu viņš atstājis dēļ konflikta ar Izglītības ministrijas Krievu nodaļas priekšnieci Olimpiādu Ļišinu. Vēlreiz viņš bijis par vidusskolas direktoru 1923. gadā, kad Аdriāns Mosakovskis tika atstādināts no amata par atteikumu nodot atslēgas no bijušas Lomonosova ģimnāzijas ēkas (Raiņa bulvāris 29). Par skolotāju RPKV-RPKĢ A. Bulatovs strādāja līdz pat šīs ģimnāzijas likvidācijai 1935. gadā.

Аndrejs Bulatovs bija ne tikai labs pedagogs, bet arī prasmīgs vadītājs un jauniešu audzinātājs. Pateicoties viņam tika izstrādāts bijušās fabrikas ēkas Akas ielā 10 pārbūves plāns – ģimnāzijas vajadzībām.

Pateicoties Andreja Bulatova centieniem tika izveidots šīs mācību iestādes pūtēju orķestris. Mūziku skolas kantātei ar N. Istomina vārdiem bija komponējis pats A. Bulatovs. Viņš kļuva arī par neparasti interesantu skolas vakaru organizētāju. Viņš piedalījies arī teātra izrādēs, kas tika iestudētas šajā mācību iestādē.

No 1920. līdz 1925. gadam Andrejs Bulatovs pasniedza zīmēšanu un fiziku E. Ļihtarovičas privātajā poļu ģimnāzijā. No 1921. līdz 1925. gadam – arī A. Klēveres privātajā ebreju ģimnāzijā. No 1919. līdz  1925. gadam skolotājs strādāja N. Vinzarajas-Veškanskas privātajā ģimnāzijā.

Andrejs Bulatovs bija Latvijas Krievu skolotāju savienības valdes loceklis.

Pēc RPKĢ likvidācijas Andrejs Bulatovs strādājis par inženieru fabrikā „Laima”.

Andrejs Bulatovs bija precējies. Laulībā dzimušas divas meitas: Ņina – 1917. gada 23. septembrī un Jeļena – 1920. gada 9. oktobrī. 1927. gadā šī laulība saira. Sava mūža pēdējos gadus A. Bulatovs bija pavadījis vientulībā un savu īpašumu  novēlējis diviem saviem bijušajiem skolēniem.

Andrejs Bulatovs ir miris 1955. gada 29. augustā Rīgā un apbedīts Pleskodāles kapos.

Tatjana Feigmane

 

Informācijas avoti:

LVVA, 1632. f., 1. sar., 3291. l.;

Рижская городская русская гимназия (бывшая Ломоносовская) 1919-1935. - Рига, 1999.