Viktors Popovs
Viktors Popovs (1952. g. 2. oktobrī Rīgā, Latvijas PSR) – tehnisko zinātņu kandidāts, no 1976. gada līdz 1994. gadam strādāja Rīgas Politehniskajā institūtā (kopš 1990. gada – Rīgas Tehniskā universitāte).
Viktora Popova tēvs bija militārists, māte – mājsaimniece. 1970. gadā V. Popovs pabeidza Rīgas 21. vidusskolu un tajā pašā gadā iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā, kur viņš studēja automātiskās vadības sistēmas.
1975. gadā V. Popovs ar izcilību pabeidza Rīgas Politehnisko institūtu un viņu atstāja darbā institūtā par Automātizēto vadības sistēmu katedras laboratorijas vadītāju. Lūk, kā 1976. gadā institūtā raksturoja V. Popovu: “Pret studijām attiecas nopietni, viņš radoši apguva sabiedriskās un tehniskās zinātnes. Par teicamām sekmēm studijās piektajā kursā viņam piešķīra Ļeņina stipendiju. 15. zinātniski tehniskajā konferencē V. Popova zinātniskais pētījums tika izvirzīts uz studentu labāko darbu konkursu, ko organizēja Latvijas Zinātņu akadēmija.” 1976. gadā V. Popovs bija Rīgas Politehniskā institūta Automātizēto vadības sistēmu katedras asistents.
1979. gadā V. Popovs iestājās aspirantūrā, ko sekmīgi pabeidza 1983. gadā, aizstāvēja disertāciju un kļuva par tehnisko zinātņu kandidātu. 1984. gadā viņu ievēlēja par vecāko pasniedzēju (lektoru).
1985.–1986. gadā V. Popovs desmit mēnešus stažējās zinātniskajā jomā Lielbritānijā. No 1986. gada līdz 1994. gadam viņu ievēlēja par Automātizēto vadības sistēmu katedras docentu, tobrīd viņam bija publicēti 30 zinātniskie darbi. 1994. gadā Viktors Popovs aizgāja no darba Rīgas Tehniskajā universitātē..
Sergejs Čuhins
Informācijas avoti:
RTU arhīvs.
Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. 5. daļa. – Rīga: RTU izdevniecība, 2017., 487. lpp.