Valentīna Markitanova

Valentīna Markitanova (1933. g. 24. decembrī Tambovas apgabalā, Krievijas PFSR – 2009. g. 22. martā Rīga, Latvijas Republikā) – inženierzinātņu doktore (Dr. sc. ing.), Rīgas Politehniskā institūta (no 1990. gada – Rīgas Tehniskā universitāte) instrumentālās ražošanas katedras docente.
V. Markitanova dzimusi Uvarovas sādžā kalpotāju ģimenē. 1951. gadā Markitanova beidza vidusskolu ar zelta medaļu un iestājās Ļeņingradas Kalnu inženieru institūtā. 1956. gadā pēc apprecēšanās pārgāja uz Maskavas Kalnu institūtu, ko beidza 1957. gadā.

Sakarā ar vīra pārcelšanos uz Rīgu, lai studētu Rīgas Augstākajā aviācijas inženieru kara skolā, viņa 1959. gadā iestājās Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Automātikas un mehānikas institūta aspirantūrā.

1964. gadā Valentīna Markitanova sekmīgi aizstāvēja disertāciju un ieguva tehnisko zinātņu kandidātes grādu.
No 1963.  līdz 1964. gadam V. Marķitanova strādājusi par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieci Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Mehānikas un mašīnbūves fakultātes izotopu laboratorijā. 1964. gadā viņa tika pieņemta par asistenti RPI Mehānikas un mašīnbūves tehnoloģiju katedrā.  1965. gada beigās Markitanovu ievēlēja par vecāko pasniedzēju.  1969. gada oktobrī Markitanovu ievēlēja par Instrumentālās ražošanas katedras docenti.

1972. gadā V. Markitanova pēc Minskas S. Kirova Darbgaldu institūta Speciālā konstruktoru biroja (SKB-12) uzaicinājuma nolasīja divas lekcijas par jaunākajiem sasniegumiem metālu apstrādē ar griešanu.

V. Markitanova ir publicējusi vairākus zinātniskos un mācību metodiskos darbus.

1992. gadā viņas kandidātes zinātniskais grāds bija pielīdzināts inženierzinātņu doktores grādam.

Valentīna Markitanova mira Rīgā 2009. gada 22. martā. Apglabāta Bolderājas kapos.

Sergejs Čuhins

Informācijas avoti:

RTU arhīvs.

Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. – 5. daļa. –Rīga: RTU izdevniecība, 2017., 469. lpp.