Teodors Vitrams
Teodors (kriev. Fjodors) Vitrams (vāc. Theodor Friedrich Gottlieb Wittram; 1854. g. 17./29. septembrī, Rīgā, Krievijas impērijā – 1914. g. 23. decembrī/ 1915. g. 5. janvārī, Pēterpilī/ Sanktpēterburgā) – astronoms, ģeodēzists, astronomijas doktors, profesors, Krievu Astronomijas biedrības līdzdibinātājs un priekšsēdētājs.
Teodors (kriev. Fjodors) Vitrams ir dzimis Rīgā 1854. gada 17. septembrī, Rīgas ģimnāzijas vecākā pasniedzēja Teodora Vitrama (vāc. Johann Friedrich Wittram) daudzbērnu ģimenē. Teodors Vitrams-jaunākais tika kristīts Svētā Jēkaba katedrālē (vāc. Jakobi-Kirche). Viņa tēvs nomiris 55 gadu vecumā no smagas slimības, kad dēlam Teodoram bija tikai 8 gadi. Neskatoties uz to, viņš un visi astoņi brāļi un māsas ieguvuši labu izglītību. Sākotnējo izglītību T. Vitrams ieguvis Rīgas guberņas ģimnāzijā. Augstāko izglītību viņš ieguvis Tērbatas Universitātē (tagad Tartu), iestājoties Fizikas un Matemātikas fakultātē, kuras kursu pabeidza 1873. –1877. gadā, 1878. gadā iegūdams zinātņu kandidāta grādu.
Jau 1878. gada janvārī T. Vitrams kā virsštata astronoms iestājās darbā Pulkovas observatorijā (atrodas 19 km uz dienvidiem no Sanktpēterburgas, Pulkovas augstienē, 75 m v.j.l. – tulkot. piezīme). Savu profesionālo karjeru viņš veidojis konsekventi, vispirms ieņemot skaitļotāja, pēc tam, no 1885. gada – adjunktastronoma un no 1907. gada – vecākā astronoma amatu. Turpat viņš vadījis arī jūras virsnieku nodarbības.
1883. gadā T. Vitrams aizstāvējis disertāciju un ieguvis maģistra grādu astronomijā, bet jau 1885. gadā – doktora grādu astronomijā.
No 1887. gada Teodors Vitrams – Nikolaja Kara akadēmijas Ģeodēziskās nodaļas praktiskās astronomijas profesors, no 1912. gada 13. maija – šīs akadēmijas nopelniem bagātais profesors. 1892. gadā iecelts par Ģenerālštāba Kara topogrāfijas nodaļas padomdevēju astronomu, no 1906. gada – arī par Jūras ministrijas padomdevēju astronomu. No 1912. gada viņš bija arī Jūras akadēmijas profesors.
T. Vitrams bija Krievu Astronomijas biedrības līdzdibinātājs, šīs biedrības Zinātnieku padomes loceklis, un laikā no 1910. līdz 1913. gadam – tās priekšsēdētājs. Viņš aktīvi piedalījies arī Krievu Ģeogrāfijas biedrības darbībā.
Teodors Vitrams ir sarakstījis vairākus zinātniskos darbus, no kuriem lielākā daļa ir zinātniskie darbi ģeodēzijā.
Zinātniskā darbība:
Kā zinātnieks viņš noteicis Arhangeļskas un Pulkovas, Pulkovas un Potsdamas rietumu ģeogrāfisko garumu atšķirības.
Veicis līmetņošanu (zemes virsmas punktu augstuma noteikšanu attiecībā pret jūras līmeni vai kādu citu izraudzītu punktu – tulkot. piezīme) starp Kronštati un Sanktpēterburgu.
1899. gadā Špicbergenas salā viņš piedalījās ģeogrāfisko grādu mērījumu apstrādē, kuģojot ar ledlauzi “Jermak” pie Špicbergenas.
1896., 1907., 1912. un 1914. gadā T. Vitrams piedalījās ekspedīcijās, lai novērotu pilnus Saules aptumsumus.
1901. gadā viņš apstrādājis krievu ekspedīciju rezultātus, kas tika rīkotas, lai novērotu 1874. gada planētas Venēra orbitālo kustību.
1914. gada augustā astronoms Vitrams zinātniskās ekspedīcijas priekšgalā tika komandēts uz Rīgu, kur veicis Saules aptumsuma novērojumus. Līdz mūža pēdējām dienām viņš strādāja pie šīs zinātniskās ekspedīcijas laikā iegūtajiem datiem.
Teodors (Fjodors) Vitrams ir miris 1914. gada 23. decembrī Pēterpilī (patlaban – Sanktpēterburga). Pēkšņās nāves iemesls bija miokarda infarkts. Nelaiķis tika apbedīts Pulkovas observatorijas kapos.
Teodora Vitrama apbalvojumi:
1888. g. – Krievu Ģeogrāfijas biedrības sudraba medaļa;
1898. g. – Krievu Ģeogrāfijas biedrības mazā zelta medaļa;
1906. g. – Krievu Ģeogrāfijas biedrības Konstantīna medaļa;
Sv. Staņislava 1. un 3. pakāpes ordenis;
Sv. Annas 2. un 3. pakāpes ordenis;
Sv. Vladimira 3. un 4. pakāpes ordenis .
Ģimene:
Tēvs: Teodors Vitrams (vāc. Johann Friedrich Wittram; 1807. g., Ainbekā, Reinas Konfederācijā – 1863. g., Rīgā ) – teologs, filologs, latīņu valodas skolotājs, Rīgas ģimnāzijas vecākais pasniedzējs.
Teodors Vitrams-vecākais (vāc. Johann Friedrich Wittram)
Rigasche Rundschau: Illustrierte Beilage Nr. 3, 1902. g.
Māte: Karolīna Vitrama (dzim. Holmane, vāc. Karolina Dorothea Katharina Hollman;1825 –1877).
Dzīvesbiedre: Marta Vitrama.
Bērni: meitas - Margarita Vitrama un Marija Vitrama (mirusi bērnībā), dēls - Eduards Vitrams.
Tekstu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2021. g.
Saīsināts tulkojums no krievu valodas
Informācijas avoti:
- Proklamirte. Rigasche Stadtblätter № 24, 13.06.1846.
- Getaufte. Rigasche Stadtblätter №41, 14.10.1854.
- Inland. Zeitung für Stadt und Land № 218, 20.09.1878.
- Inland. Dorpat. Zeitung für Stadt und Land №289, 15.12.1883.
- А. Жданов. Витрам Федор Федорович. Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона. — С.-Пб.: Брокгауз-Ефрон 1890—1907.
- Ф.Ф.Витрам [некролог], Рижский вестник №298, 29.12.1914.
- Inland. Petrograd. Professor Dr. Theodor Wittram. [Nachruf], Rigasche Zeitung № 1, 02.01.1915.
- Preßweisen. Petrograd. Professor Dr. Astr. Theodor Wittram. [Nachruf], Rigasche Rundschau № 1, 02.01.1915. S.6.
- 6. PERSONU SARAKSTS, kuras 1. repatriācijas iecirknī, saskaņā ar 1939. g. līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu repatriāciju, š. g. 13. novembrī atlaistas no Latvijas pavalstniecības. Valdības Vēstnesis №259, 14.11.1939.
- Краткая биография. Фёдор Фёдорович Витрам: http://db.ranar.spb.ru/ru/person/id/3611/
- Подборка заметок из «Rigasche Stadtblätter» и «Rigasche Zeitung» о крещении детей Фёдора Витрама (старшего) и др.
