Nikolajs Levins

Nikolajs Levins  (1927. g. 25. martā Orlas guberņā, Krievijas PFSR – 2020. g. 22. augustā Rīgā, Latvijas Republika) – habilitētais inženierzinātņu doktors, speciālists  elektrisko mašīnu,  autonomās elektroenerģētikas un elektropievadu nozarē.

Nikolajs Levins ir dzimis Orlas guberņas Ļivni pilsētā. 1949. gadā iestājās Rīgas Augstākajā aviācijas inženieru karaskolas  Elektrotehniskajā fakultātē. 1954. gadā viņš ar izcilību pabeidza mācības šajā skolā un sāka turpat strādāt par docētāju. 1957. gadā viņš iestājās adjunktūrā un 1962. gadā aizstāvēja disertāciju, iegūstot  tehnisko zinātņu kandidāta grādu.

Viņš ir bijis vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, zinātniskās pētniecības laboratorijas priekšnieks, bet pēc zinātņu doktora disertācijas aizstāvēšanas 1971. gadā bija Birjuzova  Rīgas Augstākās karaskolas vecākais pasniedzējs, Elektromašīnu un elektroapgādes katedras vadītājs.

1987. gadā viņu ievēlēja par Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta (no l992. līdz 1999. gadam – Rīgas Aviācijas universitāte) Aviācijas un radioelektroiekārtu ekspluatācijas katedras profesoru, vienlaikus viņš bija arī  Elektrotehniskās fakultātes dekāna vietnieks zinātniskajā darbā. Rīgas Aviācijas universitātē viņš strādāja līdz 1993. gadam, turpmāk – firmā “Rinto”, “Baltaruta” (vēlāk – “Baltnordwent”). Viņš bija galvenais speciālists Latvijā vēja enerģētikas iekārtu  radīšanā un ieviešanā. Par viņa izstrādātajiem tehniskajiem risinājumiem Latvijā   piešķirti vairāki patenti.

1992. gadā N. Levina  tehnisko zinātņu doktora zinātniskais grāds bija nostrificēts un atbilstoši Latvijā pastāvošajai zinātnisko grādu sistēmai viņam piešķīra inženierzinātņu  habilitētā doktora grādu.

Kopš 1998. gada N. Levins bija Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas  institūta zinātniskais konsultants.

Nikolajs Levins  ziedojis daudz pūļu un enerģijas darbā ar studentiem un jaunajiem zinātniekiem, 2012. gadā viņa pedagoģiskā darba stāžs bija 55 gadi. Šajos gados viņš ir nolasījis daudzas interesantas lekcijas,  uzrakstījis ne mazums mācību grāmatu un mācību līdzekļu krievu un latviešu valodā. Viņš ir vadījis 29 disertāciju izstrādāšanu, vadījis bakalauru un maģistra darbus Rīgas Tehniskajā universitātē (Enerģētikas un  dzelzceļa transporta institūtā). Kopš 1954. gada N. Levins lasīja studentiem šādus mācību kursus:  elektriskās mašīnas, elektropievadi un elektromotori,  elektroiekārtas dzelzceļa transportā  u. c. Viņš ir vairāk nekā 350 zinātnisku publikāciju autors, to skaitā ir 7 monogrāfijas, vairāk nekā 20 metodisku līdzekļu, viņš ir 132 izgudrojumu autors Padomju Savienībā un viņam ir 60 patenti, no tiem 55 ir Latvijas patenti.

Par veikumu zinātniskajā un izgudrotāja darbībā N. Levinam piešķirti vairāki goda nosaukumi, viņš ir Latvijas PSR nopelniem bagātais izgudrotājs (1965),  Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks (1982), Latvijas Republikas emeritētais zinātnieks (2007).

Latvijas Zinātņu akadēmijas un  Latvijas Republikas Patentu valdes organizētajā konkursā par labāko nacionālo izgudrojumu 2004./2005. gadā patenti “Daudzpolu indukcijas ģenerators” un “Asinhronais indukcijas ģenerators” (tos radījuši autoru kolektīvs: V.  Pugačovs, V. Bezrukovs, N. Levins, M. Manonovs) saņēma goda diplomu.

N. Levins bija lielisks ģimenes cilvēks, viņa bērni un mazmeita ieguvuši izglītību Latvijā un viņi strādā Latvijas Republikas labā. Var droši sacīt, ka Nikolaja Levina dzīve ir piemērs, kā kalpot cilvēkiem, kā palīdzēt jaunajai paaudzei izglītoties. Viņš bija ļoti vienkāršs, pieticīgs, labsirdīgs un erudīts cilvēks.

Ērika Tjuņina

Sk.:   Latvijas izgudrojumi un izgudrotāji. Nikolajs Levins.

http://izgudrojumi.lza.lv/izg.php?id=30