Fridrihs Canders
Fridrihs Canders (1887. g. 11./23. augustā Rīgā, Krievijas impērijā – 1933. g. 28. martā, Kislovodskā, Krievijas PFSR) – raķešu būves pirmdibinātājs.
Izcilais zinātnieks Fridrihs Canders (Georg Arthur Constantin Friedrich Zander) dzimis Rīgā baltvāciešu ģimenē. F. Canders mācījās Rīgas pilsētas Reālskolā. 19. gadsimta beigās–20. gadsimta sākumā šajā skolā varēja iegūt teicamu izglītību, ne jau velti Reālskolu bija absolvējusi vesela virkne nākotnes slavenību: pasaulslavenais kinorežisors Sergejs Eizenšteins, nākamais PSRS Tautas mākslinieks teātra režisors Solomons Mihoelss, nākamais Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas prezidents Pauls Lejiņš.
Augstāko izglītību Fridrihs Canders ieguva Rīgas Politehniskajā institūtā. Vēl students būdams, Fridrihs Canders aizrāvās ar starpplanētu satiksmes ideju. 1907. gadā Canders pats sev uzrakstīja pētījumu plānu tēmā «Вопросы строительства космического корабля» („Kosmiskā kuģa būvniecības jautājumi”), 1908. gadā viņš iegādājās īpašu burtnīcu «pasaules kuģu aprēķiniem». Tanī pat gadā Fridrihs Canders uzrakstīja pirmo zinātnisko darbu par kosmiskajiem lidojumiem, kurā viņš pirmoreiz pasaulē pamatoja kosmisko oranžēriju ideju, tas ir pārtikas ražošanas kosmiskajā kuģī ideju. 1909. gadā Fridrihs Canders kļuva par Rīgas studentu Gaisa kuģniecības biedrības vadītāju.
Rīgā Fridrihs Canders strādāja rūpnīcās «Motor» un «Provodņik». Pirmā Pasaules kara laikā rūpnīca «Provodņik», kurā bija strādājis inženieris Canders, tika evakuēta uz Krieviju. Pēc kara beigām Fridrihs Canders nolēma palikt Maskavā, jo viņam radās priekšnojauta, ka tieši šeit viņš varēs nopietni pievērsties raķešu būvei. Kopā ar izcilo zinātnieku kosmonautikas teorijas pamatlicēju Konstantīnu Ciolkovski Fridrihs Canders izveidoja «Общество изучения межпланетных сообщений» („Starpplanētu satiksmes pētīšanas biedrību”).
1927. gadā PSRS galvaspilsētā Maskavā notika starptautiskā izstāde, kas bija veltīta kosmiskajiem lidojumiem. Šajā izstādē tika eksponēts arī kosmiskā kuģa makets, kuru bija uzkonstruējis Fridrihs Canders. 20. gadsimta 30. gadu sākumā Fridrihs Canders sāka strādāt Reaktīvās kustības pētīšanas grupā ( krieviski „ГИРД”). 1933. gada 29.oktobrī Candera konstruētā raķete pacēlās virs zemes piecu kilometru augstumā. Diemžēl pats izcilais zinātnieks dažus mēnešus pēc savas raķetes veiksmīgā lidojuma mira no tīfa.
Fridrihs Canders miris Kislovodskā (Kaukāza priekškalnos) 1933. gada 28. martā.
Pēc dažiem gadu desmitiem pirmais pasaules kosmonauts Jurijs Gagarins uzrakstīja: «Izcilajā kosmonautikas teorijas un prakses pamatlicēju plejādē Fridriham Canderam pieder goda vieta».
Aleksandrs Gurins
Frīdrihs Canders Latvijā un pasaulē. Enerģija un pasaule, 2005, Nr.6 (35), lpp.90-97;
Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti, sērija 8: Humanitārās un sociālās zinātnes, 2006, sējums 9, lpp.9-19.
Л. Мельников. Марсианские хроники Фридриха Цандера. Техника-молодежи, 1997, №12, с.23 http://epizodsspace.no-ip.org/bibl/tm/1997/12/tsander.html
http://renatar.livejournal.com/427565.html
Fotogrāfijas ņemtas no šādām publikācijām: A. Balklavs. Izcilais padomju astronauts – rīdzinieks F. Canders. Zvaigžņotā Debess, 1959, ziema, 33.–44. lpp.; M. Jirgensone-Candera. Mans brālis Frīdels. Zvaigžņotā Debess, 1967, ziema, 23.–34. lpp.
Ilustrācijas tēmai
