Sākumlapa > Tēmas > Personas
Svetlana Kozlova

Svetlana Kozlova

Svetlana Kozlova (1939. g. 2. maijā Krasnouraļskā, Sverdlovskas abgabalā, Krievijas PFSR) – inženierzinātņu doktore, Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore.

Svetlana Kozlova dzimusi kalpotāju ģimenē. Kara laikā kopā ar vecākiem dzīvoja Urālos. 1944. gadā ģimene pārcēlās uz Smoļensku, bet 1946. gadā pārbrauca uz tēva dzimto pusi Rīgu, kur Svetlana vispirms mācījās septiņgadīgajā skolā, pēc tam vidusskolā. Pēc skolas beigšanas iestājās Rīgas Pedagoģiskajā institūtā, bet 1958. gadā pārgāja uz Latvijas Valsts universitātes (LVU) Fizikas un matemātikas fakultātes 3. kursu.

1961. gadā Svetlana Kozlova absolvēja LVU un sāka strādāt Rīgas aparātbūves rūpnīcā. Un tā paša gada oktobrī pārgāja darbā uz Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtu inženieres amatā. No 1962. gada janvāra līdz 1963. gada septembrim Svetlana Kozlova stažējās Dubnas Apvienotā Kodolpētījumu institūta Augsto enerģiju laboratorijā Podgorecka grupā. No 1963. līdz 1967. gadam strādāja par asistenti LVU Fizikas un matemātikas fakultātes Teorētiskās fizikas katedrā. Pēc tam Svetlana Kozlova iestājās LVU klātienes aspirantūrā un trīs gadus veltīja savas disertācijas izstrādei.

1969. gadā Svetlana Kozlova izturēja konkursu uz vecākā pasniedzēja vietu Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI, no 1991. gada – Rīgas Tehniskā universitāte). 1972. gadā Svetlana Kozlova ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidātes grādu, bet 1976. gadā – docentes zinātnisko nksaukume  Ekonomikas un matemātikas metožu katedrā. Sakarā ar katedras reorganizāciju 1980. gadā docente Kozlova pārgāja darbā uz Elektronisko skaitļošanas mašīnu katedru. Strādājot augstskolā, viņa apliecināja sevi kā augsta līmeņa profesionāli, stingru pasniedzēju un atsaucīgu cilvēku. Turpmāk viņa vairakkārt tika ievēlēta docentes amatā.

1992. gadā nostrifikācijas rezultātā saņēma inženierzinātņu doktores grādu, kā arī asociētās profesores amatu. 2011. gadā profesore Kozlova beidza savu darba mūžu.

Sergejs Čuhins

Informācijas avoti:

RTU arhīvs;

Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. – 5. daļa. – Rīga: RTU izdevniecība, 2017., 394. lpp.