Staņislavs Ivanovs

Staņislavs Ivanovs (1934. g. 10. augustā Saratovas apgabalā, KPFSR – 2022. g. 19. martā Rīgā, Latvijas Republikā) – tehnisko zinātņu kandidāts, Rīgas Tehniskās universitātes docents.

Staņislavs Ivanovs dzimis Saratovas apgabala Voļskas pilsētā. Pēc vidusskolas absolvēšanas 1944. gadā iestājās Kuibiševas (Samaras) suvorova kara skolā, ko 1953. gadā beidza ar zelta medaļu. Šajā gadā Ivanovs pārcēlās uz Rīgu, kur iestājās Latvijas Valsts universitātes Mehaniskā fakultātē, ko sekmīgi absolvēja 1958. gadā.

No 1958. līdz 1963. gadam  Staņislavs Ivanovs bija Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Automātikas un mehānikas institūta jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, no 1963. līdz 1964. gsadam - vecākais inženieris. Vienlaicīgi no 1960. līdz 1962. gadam viņš lasīja lekcijas Inženiertehnisko darbinieku kvalifikācijas celšanas institūtā. 1964. gadā S. Ivanovs pārgāja pasniedzēja darbā uz Rīgas Politehnisko institūtu (RPI, kopš 1990. gada – Rīgas Tehniskā universitāte), kur vienlaicīgi mācījās arī aspirantūrā. 1968. gadā sekmīgi aizstāvēja disertāciju un 1969. gadā saņēma tehnisko zinātņu kandidāta grādu. 1974. gadā S. Ivanovstika  ievēlēts par RPI Metālu apstrādes zemspiediena mašīnu un tehnoloģijas katedras docentu. 

No 1974. līdz 1983. gadam Staņislavs Ivanovs pildīja RPI Mehānikas un mašīnbūvniecības fakultātes  dekāna vietnieka pienākumus.

1995. gadā S. Ivanovs aizgāja no Rīgas Tehniskās universitātes. Vēlāk (līdz 2009. gadam) strādāja Rīgā par nekustamo īpašumu рārvaldnieku.

Staņislavs Ivanovs miris Rīgā 2022. gada 19. martā.

Sergejs Čuhins

Informācijas avoti:

RTU arhīvs.

Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvjjā. – 5. daļa. – Rīga: RTU izdevniecība, 2017., 443. lpp.