Lidija Mačabeli
Lidija Mačabeli (dz. Pļetņova; 1918. g. 5. aprīlī Čitā, Krievijā – 1997. g. 22. septembrī Rīgā, Latvijas Republkā) – tehnisko zinātņu kandidāte, Rīgas Politehniskā institūta docente.
L. Mačabeli dzimusi strādnieku ģimenē. 1934. gadā iestājās Ļeņingradas Kuģu būvniecības institūtā, ko 1939. gadā beidza ar izcilību. 1937. gadā prakses laikā L. Mačabeli pabija Anglijā, Francijā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā. Pēc institūta beigšanas tika norīkota darbā Kuģubūves ministrijas rūpnīcā Nr. 202 Vladivostokā. Šajā uzņēmumā strādāja par zemūdens kuģu būves sektora priekšnieci, pēc tam bija atbildīgā par kara kuģu būvniecību un nodošanu ekspluatācijā. 1945. gada novembrī L. Mačabeli tika pārcēlta uz Latvijas Jūras kuģniecību, kur viņa veica dažādus inženiertehniskos pienākumus, bet no 1948. līdz 1951. gadam bija projektēšanas un konstruēšanas biroja priekšniece. No 1951. līdz 1958. gadam L. Mačabeli lasīja lekcijas par kuģa uzbūvi un teoriju Rīgas jūrskolā.
1958. gada janvārī L. Mačabeli piešķīra tehnisko zinātņu kandidātes zinātnisko grādu, bet 1962. gada maijā – docentes zinātnisko nosaukumu.
No 1958. līdz 1967. gadam Lidija Mačabeli ieņēma docenta amatu Rīgas Augstākās artilērijas inženieru kara skolas Teorētiskās mehānikas katedrā (1963. g. šī mācību iestāde pārdēvēta par Rīgas Augstāko komandējošā sastāva inženieru skolu, 1965. g. skolai piešķirts maršala S. Birjuzova vārds).
Lidija Mačabeli dzīvesbiedrs bija Аrčils Mačabeli – zinātņu doktors, Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūta direktors un arī Rīgas Medicīnas institūta Traumatoloģijas, ortopēdijas un kara lauka ķirurģijas katedras vadītājs. L. Mačabeli, paliekot strādāt savā pamatdarbā karaskolā, tika ieskaitīta arī Rīgas Politehniskā institūta (RPI) docentes štata vietā (ar stundas likmi). 1968. gadā viņa pilnīgi pārgāja darbā uz RPI Teorētiskās mehānikas katedru.
1976. gadā L. Mačabeli apbalvota ar medaļu „Par izcilu darbu”. 1978. gadā L. Mačabeli apbalvoja ar Latvijas PSR Augstākās un vidējās izglītības ministrijas Goda rakstu. Vēlāk viņu vairākkārt pārvēlēja par RPI Aparātu būves un automatizācijas fakultātes docenti.
1990. gadā docente L. Mačabeli aizgāja pensijā.
Lidija Mačabeli mira Rīgā 1997. gada 22. septembrī .
Sergejs Čuhins
Informācijas avoti:
RTU arhīvs.
Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvjā. – 5. daļa. – Rīga: RTU izdevniecība, 2017., 468. lpp.
