Sākumlapa > Tēmas > Personas
Iskra Gubanova

Iskra Gubanova

Iskra Gubanova (1924. g. 1. aprīlī Čerkesu autonomais apgabals, Krievijas PFSR  – 2004. g. 27. septenbrī Brēmenē, VFR) – tehnisko zinātņu kandidāte, Rīgas Politehniskā institūta (tagadējās Rīgas Tehniskās universitātes – RTU) Materiālu pretošanās katedras docente.

Iskra Gubanova ir dzimusi  Dondukovskas staņicā (no 1992. g. – Republika Adgeja). Viņas tēvs bija militārpersona, viņš miris 1929. gadā; māte pēc profesijas bija žurnāliste. Līdz 1927. gadam abi Iskras Gubanovas vecāki  dienējuši Sarkanajā armijā.

1941. gadā Iskra Gubanova absolvējusi skolu Maskavas apgabala Ozjoru pilsētā un iestājās N. Baumaņa Maskavas Augstākajā tehniskajā skolā. Tomēr mācības neizdevās turpināt sakarā ar to, ka pēc Lielā Tēvijas kara sākuma, radās nepieciešamība evakuēties uz Kostromu, kur Iskra Gubanova strādāja Kara skolas sekretariātā.  

Pēc kara beigām, 1948. gadā Iskra  Gubanova absolvēja Ļeņingradas (tagadējās Sanktpēterburgas) Kinoinženieru institūta Mehānikas fakultāti un tika norīkota  darbam uz PSRS Kinematogrāfijas ministrijas Kontroles un mēraparātu darbnīcām, kas atradās Maskavā. 

1949. gadā Iskra Gubanova pārcēlās dzīvot uz Rīgu, jo šeit atradās viņas dzīvesbiedra dzīvesvieta. No 1949. līdz 1951. gadam viņa strādāja rūpnīcas VEF Speciālajā konstruktoru birojā (SKB). 1953. gada oktobrī Iskra Gubanova iestājās Latvijas Valsts universitātes Materiālu pretestības un teorētiskās mehānikas katedras aspirantūrā. 1956. gada novembrī viņā pabeidza mācības aspirantūrā un sāka strādāt Latvijas PSR ZA Mašīnmācības institūtā, kur sākumā ieņēma jaunākās zinātniskās līdzstrādnieces amatu, bet vēlāk - zinātniskās sekretāres amatu. 1957. gadā Iskra Gubanova aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju.  

1960. gadā Iskra Gubanova pārgāja strādāt uz Rīgas Politehnisko institūtu (RPI, kopš 1990. gada – Rīgas Tehniskā universitāte – RTU). RPI viņa strādāja Materiālu pretestības un teorētiskās mehānikas katedrā. Jau 1962. gadā viņu apstiprināja RPI Mehānikas un mašīnbūves fakultātes Materiālu pretestības katedras docentes amatā.

No 1970. gada Iskras Gubanovas raksturojuma: “Gubanova strādā institūtā dažu gadu laikā. Pateicoties labai sagatavotībai un mācību rūpīgajai organizēšanai, viņa rīko tās augstā zinātniski teorētiskajā līmenī. Pēc disertācijas aizstāvēšanas viņai ir 10 zinātniskie raksti, pieder autorapliecība (1968. g.), viņa iz zinātniskās monogrāfijas “Elastīgo sistēmu stabilitāte un svārstības. Mūsdienu koncepcijas, paradoksi un kļūdas” līdzautore. Monogrāfija tika divreiz izdota PSRS, kā arī pārtulkota angļu valodā un izdota ASV.”

Monogrāfiju “Elastīgo sistēmu stabilitāte un svārstības. Mūsdienu koncepcijas, paradoksi un kļūdas” («Устойчивость и колебания упругих систем. Современные концепции, парадоксы и ошибки») Iskra Gubanova bija uzrakstījusi, strādājot kā līdzautore, kopā ar tehnisko zinātņu doktoru, profesoru un Latvijas PSR ZA korespondētājlocekli Jakovu Panovko. Šī monogrāfija tika izdota 1979. gadā Maskavā, izdevniecībā “Nauka”. Tā tiek uzskatīta par klasisku zinātnisko darbu, kurā saistošā un saprotamā valodā tiek izklāstītas stabilitātes teorijas un svārstību teorijas problēmas, kā arī pamācošās kļūdas, kas tika pielaistas, risinot tās.  Tikai PSRS laikos šai grāmatai bija 5 atkārtoti izdevumi, tā tika izdota arī Krievijā – pēdējoreiz 2007. gadā.   

Docente Gubanova tika apbalvota ar medaļu “Par izcilību darbā”. I. Gubanova daudzkārt uzstājās zinātniskajās konferencēs Rīgā, viņa bija aktīva šo konferenču organizētāja. Tostarp daudz spēku un enerģijas viņa veltījusi Mehāniķu skolas organizēšanai, kuras pirmā sēde notika 1970. gada janvārī Rīgā, bet pēc tam katru gadu sēdes tika rīkotas Rīgā un Daugavpilī.

Par ilgstošu un raženu darbību, sagatavojot inženiertehniskos kadrus, docente Gubanova tika trīsreiz apbalvota ar Goda rakstiem. Viņa arī turpmāk vairākkārt tika pārvēlēta RPI Materiālu pretestības katedras docentes amatā. 

1991. gadā Iskra Gubanova aizgāja pensijā un 1993. gada septembrī viņa pārcēlās uz pastāvīgo dzīvi  Vācijā.

Iskra Gubanova mirusi 2004. gada 27. septembrī  Brēmenē, Vācijā.

 

Sergejs Čuhins, Ērika Tjuņina

Ilustrācijas tēmai