Boriss Pavļiks
Boriss Pavļiks (1940. g. 12. martā Vinnicas apgabalā, Ukrainas PSR) – docents, Rīgas Politehniskā institūta (no 1990. gada – Rīgas Tehniskās universitates) Mašīnbūves tehnoloģijas katedras vadītājs.
Boriss Pavļiks ir dzimis Vinnicas apgabala Baras pilsētā. Viņa tēvs – Boriss Pavļiks – strādājis par skolotāju vietējā vidusskolā, māte – par skolotāju internātskolā.
1956. gadā Boriss sekmīgi absolvējis vidusskolu un iestājies Kijevas Politehniskā institūta Ķīmijas mašīnbūves fakultātē.
1961. gadā B. Pavļiks sekmīgi absolvējis institūtu un pēc kadru sadales tika nosūtīts darbā uz Rīgu – uz Cementa un šīfera rūpnīcu. Šeit viņš ieņēmis Ražošanas un tehniskās nodaļas konstruktora amatu. No 1962. līdz 1964. gadam Pavļiks strādājis šīs rūpnīcas Remontmehāniskajā cehā, ieņemot inženiera mehāniķa amatu.
1964. gadā Boriss Pavļiks pārgājis strādāt uz Rīgas Politehniskā institūta Radioaktīvo izotopu problēmu laboratoriju. No 1966. gada viņš apvienojis darbu šajā laboratorijā ar pasniedzēja darbu RPI Mehānikas un mašīnbūves fakultātes Mašīnu detaļu katedrā.
1968. gadā B. Pavļiks iestājies klātienes aspirantūrā un 1970. gadā aizstāvējis disertāciju, iegūdams tehnisko zinātņu kandidāta zinātnisko grādu.
1971. gadā B. Pavļiks pilnīgi pārgāja pasniedzēja darbā uz RPI Mašīnbūves tehnoloģijas katedru. No 1971. līdz 1972. gadam Pavļiks – vecākais pasniedzējs, 1972. līdz 1977. gadam – docenta pienākumu izpildītājs; no 1977. līdz 1994. gadam – RPI-RTU Mašīnbūves tehnoloģijas katedras docents; no 1984. līdz 1993. gadam – šīs katedras vadītājs. 1976. gadā B. Pavļiks stažējies Urālu Politehniskajā institūtā.
Docents Pavļiks ir nozīmīga skaita zinātnisko un zinātniski metodisko darbu autors.
1994. gadā Boriss Pavļiks aizgājis no darba Rīgas Tehniskajā universitātē, jo bija iztecējis viņa darba līguma termiņš.
Ziņu par to, kāds ir bijis viņa turpmākais liktenis, nav.
Sergejs Čuhins
Informācijas avoti:
RTU arhīvs;
Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. 5. daļa. – Rīga: RTU izdevniecība, 2017., 484. lpp.
