Tagadējā Latvija izveidojusies uz baltu cilšu latgaļu, zemgaļu, sēļu un kuršu un somugru cilts lībiešu apdzīvotajām zemēm. Pēc šiem etnonīmiem radušies teritoriju nosaukumi viduslaikos Livonija un Kurzeme. Termins „Latvija”, domājams, cēlies no latgaļu cilts nosaukuma. >>

XVII gadsimts bija liktenīgs Krievijas Pareizticīgo baznīcai. Pēc cara Alekseja Mihailoviča un patriarha Nikona iniciatīvas tika sākta baznīcas reforma, kuras gaitā izdarīja labojumus baznīcas grāmatās un mainīja dažus rituālus pēc Bizantijas (grieķijas) parauga. Piemēram, pēc baznīcas reformas krustu vaja-dzēja mest ar diviem, nevis trīs pirkstiem, krusta gājienu sāka iet pret sauli, nevis pa saulei, mainījās Kristus vārda rakstība utt. Taču daļa garīdzniecības un draudžu neatbalstīja reformu, un Krievijas Pareizticīgā baznīca sašķēlās divās daļās – oficiālajā, valdošajā Pareizticīgā baznīcā un Vecticībnieku baznīcā, kas noraidīja Nikona jaunievedumus. >>

1812. gadā sākās Krievijas karš pret Napoleonu un tā sabiedrotajiem. >>

XVIII gs. beigās – XIX gs. pirmajā pusē Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņās valdošo stāvokli joprojām ieņēma vācu muižnieki un tirgotāji. Krievijas likumi uz Baltijas guberņām neattiecās. Lietvedības valoda tajās bija vācu. Pilnvērtīgu izglītību varēja iegūt tikai vācu valodā. Krievu pareizticīgo minoritātei, ko galvenokārt veidoja tirgotāji un strādnieki, patstāvīgas politiskas nozīmes nebija. Pie turības tikušie pareizticīgie tirgotāji nereti pārņēma vācu kultūru, atdeva savus bērnus vācu skolās. >>

Dzimtbūšanas atcelšana 1861. gadā un reformu sākums Krievijā, Krievijas valstiskuma tūkstošgades svinības 1862. gadā modināja krievu nacionālo pašapziņu Baltijas guberņās un vispirms jau Rīgā.  >>

XIX gs. beigās – XX gs. sākumā Rīga kļuva par vienu no lielākajiem Krievijas rūpniecības centriem.  >>

XX gadsimta sākumā Rīga pilnībā iegūst lielas Eiropas rūpniecības pilsētas veidolu.  >>

Pirmais pasaules karš kļuva par smagu pārbaudījumu Eiropas tautām. Latvijas teritorija jau no kara pirmajām dienām atradās karadarbības zonā.  >>

Pēc Pirmā pasaules kara Eiropā radās vairākas jaunas valstis. Latvijas Republika neatkarību pasludināja 1918. gada 18. novembrī.

Jaunā valsts bija daudznacionāla. Līdztekus latviešu vairākumam neatkarīgajā Latvijā mājoja vairākas nozīmīgas minoritātes.  >>

1941. gada 22. jūnijā nacistiskā Vācija uzbruka PSRS. Jau kara pirmajās stundās Latvijas teritoriju sāka bombardēt. Padomju armija atkāpās. 1. jūlijā vācu karaspēks ieņēma Rīgu. Artilērijas apšaudē cieta Rīgas pērle – Vecrīga, tika sagrauts Melngalvju nams, Rātsnams, sv. Pētera katedrāle. >>