Industriālais laikmets
XIX gs. beigās – XX gs. sākumā Rīga kļuva par vienu no lielākajiem Krievijas impērijas rūpniecības centriem. Rīgā tika dibinātas tam laikam vismodernākās ražotnes – aviācijas, autobūves, elektrotehniskās. 1913. gadā pilsētā jau bija trīs lidmašīnu būves un divi autobūves uzņēmumi. 1909. gadā sāka ražot automobiļus rūpnīcā „Russo-Balt”. 1909.–1914. gadā tur uzbūvēja vairāk mašīnu nekā, piemēram, „Fiat” rūpnīcā pirmajos sešos tās pastāvēšanas gados.
Attīstoties rūpniecībai un tirdzniecībai, pieauga Latvijas jūras ostu nozīme Krievijas ārējā tirdzniecībā. 1904.–1905. gadā Latvijas ostās jau apstrādāja aptuveni 20% Krievijas impērijas importa un 22% eksporta kravu. Palielinoties ienākumiem no rūpniecības un tranzīta, izvērsās dzīvojamo namu celtniecība. Tikai 1913. gadā vien pilsētā uzbūvēja gandrīz septiņus tūkstošus dzīvokļu. Turklāt dažas ielas gandrīz visā garumā tika apbūvētas ar slavenā Rīgas jūgendstila ēkām.
Ekonomiskajai izaugsmei bija daudzi priekšnosacījumi. Pozitīva loma bija arī Rīgas iedzīvotāju daudznacionālajam sastāvam. Lielā vācu kopiena nodrošināja ekonomiskos un zinātniskos sakarus ar Vāciju – vienu no tā laika visaugstāk attīstītajām valstīm. Pa jūru Rīgai pieveda izejvielas, bet gatavo produkciju varēja bez ierobežojumiem un muitas barjerām pārdot visā Krievijas impērijā. Viegli pieejamās izejvielas un plašais Krievijas tirgus piesaistīja Rīgai gan Rietumu, gan Krievijas kapitālu. Pateicoties šādām investīcijām, tapa pilsētas lielākie uzņēmumi – „Russo-Balt”, „Provodņik”, „Fēnikss”, „Unions” u.c. Rūpniecības straujā attīstība prasīja jaunas darba rokas. Laikā no 1867. līdz 1913. gadam pilsētas iedzīvotāju skaits palielinājās gandrīz pieckārt. Pieaugumu galvenokārt nodrošināja latviešu un krievu strādnieku migrācija. Proletariāta lielā koncentrācija Rīgā noteica rīdzinieku aktīvo dalību trijās Krievijas revolūcijās XX gs. sākumā.
Владислав Волков. Русские в Риге
Александр Гурин. Подарите мне аэроплан...
Александр Гурин. Три великих авиатора
И. Жогота. Русские купцы. - Покровское кладбище. Слава и забвение. – Рига, 2004
И. Жогота. Русские купеческие фамилии. - Покровское кладбище. Слава и забвение. – Рига, 2004
http://fishki.net/1891199-rossija-104-goda-nazad.html
А. Гурин Руководители царской администрации в Риге (1710-1917)
Александра Яковлева. Лакокрасочный завод в Вольмаре и др. Начало и середина XIX века
Ilustrācijas tēmai
