Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš kļuva par smagu pārbaudījumu Eiropas tautām. Latvijas teritorija jau no kara pirmajām dienām atradās karadarbības zonā. 1915. gadā vācu armija ieņēma daļu Latvijas (Kurzemi) un pienāca cieši klāt Rīgai. Liela daļa latviešu pameta okupētās teritorijas un devās bēgļu gaitās. Rīga kļuva par piefrontes pilsētu. No Rīgas uz Krievijas vidieni evakuēja lielāko daļu uzņēmumu kopā ar personālu. Pusmiljona pilsētas iedzīvotāju skaits saruka vairāk nekā uz pusi.
1915. gada vasarā sākās latviešu strēlnieku bataljonu dibināšana. Tajos masveidā iestājās brīvprātīgie. 1917. gadā Krievijā gāza monarhiju, sākās demokrātiski pārveidojumi. Latvijas krievi aktīvi iesaistījās politiskajā dzīvē. Nepilnu mēnesi pēc revolūcijas Rīgā tika nodibināta “Nacionāldemokrātiskā krievu pilsoņu savienība”, kura ne tikai aktīvi pievērsās kultūras un izglītības darbam, bet arī izvirzīja kandidātus pilsētas domei un ieguva tanī piecas vietas. Bet pastrādāt deputātiem neizdevās – 1917. gada 3. septembrī Rīgā ienāca vācu karaspēks.
1917. gada oktobrī Krievijā pie varas nāca boļševiki. Saskaņā ar 1918. gada februārī noslēgto Padomju Krievijas un Vācijas līgumu Latvija palika vācu karaspēka kontrolē. Vācu varas iestādes ne tikai centās gūt maksimālu labumu no kontroles pār Latviju, bet arī bargi ierobežoja vietējo iedzīvotāju tiesības valodas un izglītības jomā. Piemēram, krievu skolās bija jāpāriet uz mācībām vācu valodā. Okupācijas varas izveidotie proģermāniski noskaņotie landtāgi aicināja Latvijas teritoriju pievienot Vācijai. Vācijas sakāve Pirmajā pasaules karā un Latvijas Republikas pasludināšana neļāva īstenoties šiem plāniem.
В Arendole установлен памятный камень поэту Николаю Гумилёву (video)
Константин Гайворонский. Брусилов в Двинске
А. Гурин Руководители царской администрации в Риге (1710-1917)
Ilustrācijas tēmai
