Latvijas zeme kļūst par dzimteni krievu vecticībniekiem

1600. gadā sākās poļu – zviedru karš. Tas pārsvarā norisinājās Latvijas un Igaunijas teritorijā un nodarīja neizmērojamu postu vietējiem iedzīvotājiem. 1621. gadā zviedru karaspēkam karaļa Gustava II Ādolfa vadībā izdevās ieņemt Rīgu. 1629. gadā tika parakstīts Altmarkas pamiers, kā rezultātā Zviedrija ieguva Dienvidigauniju un Latvijas ziemeļaustrumu daļu (ieskaitot Rīgu), bet Latvijas austrum-daļa – Latgale – palika Žečpospoļitas (jeb Polijas) varā.

Vēl pirms Livonijas kara krievu tirdzniecībā Rīgā iestājās kritums. Tikai 1642. gadā ārpus pilsētas mūriem no jauna ierīko krievu sētu jeb tā saucamo Maskaviešu namu.

XVII gadsimts bija liktenīgs Krievijas Pareizticīgo baznīcai. Pēc cara Alekseja Mihailoviča un patriarha Nikona iniciatīvas tika sākta baznīcas reforma, kuras gaitā izdarīja labojumus baznīcas grāmatās un mainīja dažus rituālus pēc Bizantijas (grieķijas) parauga. Piemēram, pēc baznīcas reformas krustu vaja-dzēja mest ar diviem, nevis trīs pirkstiem, krusta gājienu sāka iet pret sauli, nevis pa saulei, mainījās Kristus vārda rakstība utt. Taču daļa garīdzniecības un draudžu neatbalstīja reformu, un Krievijas Pareizticīgā baznīca sašķēlās divās daļās – oficiālajā, valdošajā Pareizticīgā baznīcā un Vecticībnieku baznīcā, kas noraidīja Nikona jaunievedumus. Pret „vecās ticības” piekritējiem tika vērstas bargas represijas, un viņi bēga uz attālām valsts nomalēm vai pameta Krieviju. Daudzi ieradās Latvijas teritorijā. Vietējā vara labprāt pieņēma strādīgos vecticībniekus, jo kari un mēra epidēmijas daudzviet bija iznīcinājušas lielāko daļu iedzīvotāju. Pirmās vecticībnieku apmetnes radās XVII gs. 50.–60. gados Kurzemes hercogistē un Latgalē, kas atradās Žečpospoļitas pakļautībā. Sāk veidoties Latvijas krievu pamatiedzīvotāji. Šobrīd vecticībnieku pārceļotāju pēcnācēji veido aptuveni piekto daļu no krievu minoritātes Latvijā.

А.И.Волович. Древлеправославие и первые староверческие храмы в Прибалтике

Антонина Заварина. Русское население Латвии (К истории поселения)

Иван Заволоко. О старообрядцах г. Риги

З.Н.Зимова. Из истории старообрядческой общины в городе Екабпилсе (Якобштадте)