Pirmās ziņas par baltu un austrumslāvu cilšu tirdznieciskajiem sakariem bijušas jau tālajā senatnē. Par to liecina daudzu arheoloģisko izrakumu dati. >>

Latvijas teritoriju šķērsoja ceļš «no varjagiem uz grieķiem». >>

Pirms Rīgas dibināšanas Rīgas ezera krastā (tagadējais Alberta laukums) atradās lībiešu apmetne. Arheoloģiskie atradumi nepārprotami liecina, ka šo vietu apmeklējuši Novgorodas, Smoļenskas, Kijevas tirgoņi. >>

Viena no skaistākajām ēkām Rīgā. Pirmo reizi minēta 1334. gadā kā Lielās ģildes “Jaunais nams”. XIV gs. krievu tirgotājiem šā nama tuvumā bija piecas tirdzniecības nojumes. >>

Daugava bija svarīgs tirdzniecības ceļš, pa kuru Maskavas valsts uzturēja sakarus ar Rietumeiropu.

Krievijas galvenās eksporta preces Rīgā bija lini, kaņepāji, kokmateriāli, tauki, linsēklas. No Rīgas uz Maskavas valsti veda vīnus, siļķes, dzelzi, metāla izstrādājumus, sudrabu, vadmalu

Dzelzceļa līnijas savienoja Rīgu, Liepāju un Ventspili ar Krievijas lielākajiem rūpniecības centriem.

Pēterburga – Varšava 1860; Rīga – Daugavpils 1861, Rīga – Jelgava 1868;

Rīga – Daugavpils – Orla 1868; Liepāja – Romni 1871; Ventspils – Ribinska 1901–1904. >>

Viesnīca “Metropole” ir viena no vecākajām pastāvīgi darbojošajām Rīgas viesnīcām. Viesnīca atrodas uz Rīgas vecpilsētas un vēsturiskā centra robežas – Aspazijas bulvārī 36/38 (no 1858. līdz 1920. gadam Teātra bulvāris, 1920. gadā bulvāri pārdēvēja par godu dzejniecei Aspazijai, no 1941. līdz 1944. gadam – fon  der Golca bulvāris, no 1950. līdz 1990. gadam – Padomju bulvāris, kopš 1990. gada – atkal Aspazijas bulvāris). >>

Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika – lielākais krievu uzņēmums Latvijā. >>

Liepāja kā jūras osta, pateicoties saviem dabiskajiem dabas apstākļiem, pastāvējusi jau kopš seniem laikiem un latīņu rakstu avotos tā saukta par Portus Liva (Līvu osta). >>

Kopš seniem laikiem Ventspils, pateicoties savam izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim un neaizsalstošajai ostai, kalpoja par tirdzniecības tiltu starp Austrumiem un Rietumiem. >>