Krievu-franču sabiedrība „Provodņik”
1888. gadā Rīgā tika nodibināta krievu-franču gumijas rūpnīcu biedrības fabrika „Provodņik”. Plaši pazīstamas kļuva fabrikā izgatavotās botes un galošas, linolejs, ķirurģiskie izstrādājumi, ūdenslīdēju tērpi, rotaļlietas utt. Fabrika viena no pirmajām Eiropā sāka ražot autoriepas. >>
Rīgas rūpnīcas «Union» ēka
Rūpnīca «Union» dibināta 1898. gadā uz Krievu-Baltijas elektrotehniskās rūpnīcas bāzes. 1904. gadā pārgāja vācu koncerna „AEG” īpašumā un kļuva par tā filiāles Krievu sabiedrības „Vispārēja elektrības kompānija” sastāvdaļu. „Unionā” izgatavoja elektromašīnas, iekārtas elektriskajiem tramvajiem, elektriskos skaitītājus utt. XX gs. 20. gadu beigās bijušā „Uniona” cehos iekārtojās „VEF” – slavenākais Latvijas uzņēmums XX gadsimtā. >>
Krievi starpkaru Latvijas saimnieciskajā dzīvē
XX gadsimta 20.–30. gados ekonomiskā situācija Latvijā radikāli atšķīrās no tās, kāda bija gadsimta sākumā. Lielākā daļa uz Iekškrieviju evakuēto uzņēmumu pēc Pirmā pasaules kara Latvijā netika atgrieztās. Latvijas ekonomika vairs nevarēja rēķināties ne ar Krievijas izejvielām, ne Krievijas tirgu. Neatkarīgās Latvijas rūpniecībā pārsvarā bija vidējie un sīkie uzņēmumi, galvenokārt pārtikas un kokapstrādes. Lielākie krievu uzņēmumi bija M. Kuzņecova akciju sabiedrība, uzņēmums „Brāļi Popovi”, zeķu un trikotāžas fabrika „Brāļi Svetlanovi”, L. Ivanova Pirmā čaulīšu fabrika, Kuzubovu uzņēmums. >>
