Jurijs Dobrins

Jurijs Dobrins (1940. g. 24. aprīlī  Slancu pilsētā, Ļeņingradas apgabalā, Krievijas PFSR) — mākslinieks, kura mākslas darbi ir pazīstami tālu ārpus Latvijas robežām.

Jurijs Dobrins ir dzimis Ļeņingradas apgabala Slancos. Kopš 1945. gada  mākslinieks dzīvo Rīgā. Ar zīmēšanu viņš aizrāvās jau kopš bērnības gadiem, mācījās dažādos mākslas pulciņos un studijās. 17. gadu vecumā Jurijs tika pieņemts Rīgas Krievu drāmas teātrī par dekoratoru.

1968. gadā J. Dobrins absolvēja Latvijas Mākslas akadēmiju.

Jurija Dobrina māksliniecisko gaumi stipri ietekmējis Eiropas jūgendstils un krievu moderns.

Savā daiļradē mākslinieks attālinās no priekšmetu attēlošanas un cenšas tos transformēt saskaņā ar konkrētu māksliniecisko ieceri. Visiem viņa mākslas darbiem piemīt ne tikai estētiska, bet arī saturiska vērtība. Atkarībā no viņa ieceres mainās arī tehnoloģija. Par glezniecības priekšmetu var kļūt jebkurš priekšmets un objekts, ja tas veicina ieceres atklāšanu un izteiksmīgumu. Tā var būt gan kolāža no padomju monētu kolekcijas, kas tiek organiski iekļauta tradicionālajā glezniecības struktūrā; vai arī panna, uz kuras ēstgribu ierosinošā veidā tiek attēlotas ceptas olas. Mākslinieka darbi bieži vien ir visai atšķirīgi pēc to noskaņojuma, bet nevienu mākslas cienītaju tie neatstāj vienaldzīgu.

Jurija Dobrina daiļrade ir saistoša un bieži paradoksāla, ļoti daudzšķautņaina un daudzveidīga, kaut gan meistara roka ir vienmēr atpazīstama, dažādu laikposmu daiļdarbi maz līdzinās savā starpā. Kas tad tos visus apvieno? Tās ir pašreiz modes nepieprasītās stāstu stāstītāja dotības, kuras ir noformētas absolūti mūsdienīgā, ļoti individuālā mākslinieciskajā valodā. Šie stāsti mēdz būt skumji, ironiski, nostaļģiski – liekas, ka dažreiz tos ir iedvesmojušas bērnišķīgas reminiscensces, bet parasti tie ir jūtu un negaidītu, tieši Dobrinam raksturīgu, nozīmju piepildīti.

Gleznotājam piemīt reti sastopams bezbailīgums izgudrot jaunas koncepcijas un sekot savām idejām, laužot it kā vispārpieņemtās un noturīgās mākslinieciskās nosacītības robežas, absolūti neatskatoties uz dominējošiem trendiem un žanra likumiem. Brīžiem glezniecības vides sfērā tiek iesaistīta visa apkārtējā pasaule, un par medijiem, sakombinētiem ar attēliem, kļūst pannas, dāmu somiņas, monētas, mūzikas instrumenti, kas ir pilntiesīgi daiļdarbu dalībnieki, bet pie tam tie tiek traktēti atšķirīgi no klasiskā ansambļa, kā realitātes aspekts; brīžiem tiek veidotas figurālas un daudznozīmju kompozīcijas, te tieši pretēji – minimālistiskas un stilistiskā ziņā miniatūras. Turklāt konceptuāli tas viss ir savstarpēji saistīts un iedarbīgs, pastāv pilnīga ilūzija, ka tas arī ir pats vērtīgākais, ka tikai tā arī var atklāt ieceri un nodot vēstījumu.

Mākslas darbu novatorisko savdabīgumu atbalsta arī ļoti neparasta, dauzlīmeņu sintētiskā stilistika, kas apvieno sevī, liekas, nesavienojamus abstrakcijas, romantisma, lubiņas, reālisma un pārējos elementus. No tā izriet, tajā skaitā, arī visplašākais emociju un nozīmju spektrs: dziļš, spraigs dramatiskums darbā “Kapos”, filozofiska alegorija “Likteņa pavedienos”, politiskas un vēsturiskas alūzijas “Pratināšanā” un aizkustinoši, sirsnīgi, brīžiem smieklīgi žanriska rakstura skicējumi.

Laika ziņā viens no pēdējiem Dobrina projektiem ir mazu formātu mākslas darbi. Tajos ir nosprausts ne tikai virsuzdevums panākt maksimālu izteiksmīgumu, pielietojot “pieticīgus” līdzekļus, iecere vēl ir tāda: lai par to galveno adresātu kļūtu nevis muzeji un izstāžu zāles, nevis piļu un villu īpašnieki, bet vienkāršie dzīvokļi, kuros bieži vien dzīvo mākslas cienītāji, kuriem arī ir jādod iespēja savās mājās tīksmināties par oriģinālu. Pēc formālām pazīmēm šos daiļdarbus varētu uzskatīt par etīdēm, ko daudzējādā ziņā nosaka to izmērs un apzināta atteikšanās no sīkas detaļu izzīmēšanas, bet pēc savas būtības tie ir absolūti pabeigti darbi.  

1. Emocionālās ietekmēšanas spēks

Vai tā būtu žanriska rakstura aina, dabas ainava vai klusā daba – visur pastāv garīgās atpazīstamības pazīmes, vēršanās pie daudziem tik dārgām lietām: bērnības atmiņām, laimīgiem un skumju pilniem dzīves brīžiem. 

2. Krāsu intensitāte

Tā kā Dobrins pārsvarā izmanto tīrus toņus, viņa daiļdarbi it kā izstaro gaismu, un gadījās, ka kolektīvajās izstādēs tie tika eksponēti atsevišķās zālēs, jo “pārspēja” kaimiņdarbus. Rodas tāds iespaids, ka ja naktī izslēgt gaismu, to klātbūtnē tumsa vienalga neiestāsies.  

3. Sintēze

Dobrina daiļrade organiski iekļāva sevī un radoši apvienoja krievu un Latvijas mākslas skolas; un tā pamatojas uz pasaules glezniecības un kultūras tradīciju vēstures dziļām zināšanām un radošas aptveršanas.

Jurijs Dobrins ir daudzu mākslas izstāžu dalībnieks. Mākslinieka darbi atrodas Krievijā, ASV, Kanādā, Vācijā, Itālijā, Somijā, kā arī bijušās Dienvidslāvijas republikās. 

                                                                                     Leonīds Russ (Vācija).