Jevgrafs Češihins

Jevgrafs Češihins (1824. g. 6. decembrī Orenburgā, Krievijas impērijā – 1888. g.  2. martā Rīgā, Krievijas impērijā) – vēsturnieks, žurnālists, publicists, krievu sabiedriskās dzīves aizsācējs Rīgā, avīzes «Rižskij vestņik» pirmais redaktors.

Jevgrafs Češihins ir dzimis 1824. gada 6. decembrī Orenburgā (Krievijas Impērijā), auditora Vasīlija Češihina ģimenē.

J. Češihins mācījies ģimnāzijā Dvinskā (patlaban – Daugavpils), pēc tam viņš iestājies Maskavas Universitātes Filozofijas fakultātē. Studiju laikā viņš sācis simpatizēt slavofīliem un viņu pasaules uzskatiem. Pēc studiju beigām J. Češihins, tēva pamudināts, kļuvis par militārā dienesta grāmatvedi.

1862. gadā Jevgrafs Češihins norīkots dienestā uz Rīgu - tolaik Vidzemes guberņas lielāko pilsētu. Rīgā viņs kļuvis atpazīstams, pateicoties sabiedriskai darbībai un darbam žurnālistikas jomā. Jau 1865. gadā J. Češihins sācis darboties komitejā, kas nodarbojusies ar ziedojumu vākšanu sieviešu ģimnāzijas atklāšanai Rīgā. Rezultātā tika saziedoti 12 tūkst. rubļu, kas palīdzēja dibināt Lomonosova ģimnāziju.

Jevgrafa Češihina daiļrades pētniece, filozofijas doktore Svetlana Kovaļčuka atzīmē, ka 1868. gada beigās Češihins saņēmis no Pēterburgas atļauju no Galvenās Preses pārvaldes izdot Rīgā privātu krievu avīzi «Rižskij vestņik». Šis preses izdevums nav pirmais, kas iznācis Rīgā krievu valodā, bet tas bija pirmais krievu laikraksts, kas spējis noturēties Rīgas preses izdevumu tirgū un tika izdots gandrīz vai pusgadsimtu, kamēr Pirmais pasaules karš, redakcijas evakuācija no Rīgas un 1917. gada lielinieku apvērsums nebija noveduši pie tā slēgšanas.

S. Kovaļčuka raksta: “Avīze sastāvēja no šādiem nodalījumiem: valdības rīkojumi, tekošo politisko notikumu nodaļa, tirdzniecības un biržas jaunumi, zinātniskās publikācijas vēsturē, etnogrāfijā un pārejais. Jevgrafs Češihins, kurš tolaik vēl dienēja militārajā dienestā Rīgas garnizona inženieru pulkā, par 200 rubļiem bija iegādājies ļoti maziņu tipogrāfiju. Pēc Češihina dēla -Vsevoloda  liecības, redakcija atradās “netīra, viduslaiku izskata akmens nama” telpās, Grēcinieku un Ūdensvada ielu stūrī, sētā, ieeja tajā bija no šķērsieliņas, pa kuru ar grūtībām varēja pabraukt viens otram garām divi rati. Redaktora istabā bija maz gaismas un daudz netīrumu, no logu vērtnēm pūta, no griestiem tecēja ūdens. Neko nemanīdams, Češihins strādāja šādās telpās aptuveni desmit gadus.”

1873. gada 24. novembrī pēc J. Češihina iniciatīvas notika pirmā sapulce, kurā piedalījušies tie, kas vēlējās dibināt Rīgā jaunu sabiedrisko organizāciju – «Krievu literāro pulciņu». 1874. gada 30. aprīlī  tika apstiprināti šīs sabiedriskās organizācijas statūti. Pakāpēniski Češihina dibinātais «Krievu literārais pulciņš» sāka pievērsties ne tikai darbībai literatūras jomā vien, šeit tika lasīti arī priekšlasījumi, kas veltīti dabaszinātnēm.

J. Češihins vadīja Rīgas Pētera un Pāvila pareizticīgo brālību, kuras mērķis bija atbalstīt pareizticīgo dievnamus un veicināt izglītību.

Jevgrafu Češihinu var uzskatīt par pirmo krievu vēstures zinātnieku Latvijā. Viņš bija pirmais, kas krievu valodā pārtulkojis Indriķa Livonijas hroniku, kurā stāstīts par to, kā krustneši 13. gadsimtā pakļāva Baltiju.  

Viņš sastādījis un izdevis unikālu rakstu krājumu četros sējumos par Baltijas novada vēsturi – «Сборник материалов и статей по истории Прибалтийского края»/ “Materiālu un rakstu krājums par Baltijas novada vēsturi” (pirmais sējums nācis klajā 1877. gadā). Šajā krājumā krievu valodā tika publicēts daudz interesantu vēsturisku dokumentu.

J. Češihins ir triju sējumu grāmatas «История Ливонии с древнейших времен»/ “Livonijas vēsture no vissenākajiem laikiem” autors.

Diemžēl šo vēsturisko darbu vēsturnieks tā arī nebija paspējis pabeigt – 1888. gada 2. martā Jevgrafs Češihins miris pēkšņā nāvē. Viņu apbedīja Rīgas Pokrova (jeb Vissv. Dievmātes Patvēruma) kapos; par rīdzinieku saziedoto naudu viņam tika uzstādīts kapa piemineklis ar uzrakstu “Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības...”

                                                                                     Aleksandrs Gurins

Евграф Чешихин. Путешествие императрицы Екатерины II  по Эстляндии и Лифляндии в 1764 году

Евграф Чешихин. Русские беглые люди в Курляндии в 1783 году

Par viņu:

Светлана Ковальчук. Евграф Васильевич Чешихин    

Jevgrafa Češihina apbedījums Rīgas Pokrova kapos.