Jeļena Muravska

Jeļena Muravska (dzimusi Noveļska; 1926. g. 3. oktobrī Rīgā, Latvijas Republikā) – vēstures doktore, no 1967. līdz 1990. gadam strādāja Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes PSRS vēstures katedrā.

Jeļenas ēvs Ivans Noveļskis strādāja par iespiedēju Rīgas tipogrāfijās. Māte Anna Noveļska bija mājražotāja grāmatsējēja. 1934. gadā J. Muravska (Noveļska) iestājās Rīgas 4. krievu (Suzdaļas) pamatskolā. 1946. gadā beidza Rīgas 10. vidusskolu. No 1946. līdz 1951. gadam studēja vēsturi Latvijas Valsts universitātes (LVU) Vēstures fakultātē, iegūstot vēsturnieces kvalifikāciju. No 1951. līdz 1955. gadam bija PSRS vēstures katedras aspirante. Vienlaicīgi no 1949. gada strādāja vidusskolā par vēstures skolotāju, bet no 1951. gada pasniedza vēsturi Latvijas KP CK republikāniskajā partijas skolā.

No 1956. līdz 1967. gadam dzīvoja Tālajos Austrumos un Ļeņingradā – vīra dienesta vietās, pasniedzot vēsturi Vladivostokas un Ļeņingradas partijas skolās un strādnieku jaunatnes skolās, kā arī Komsomoļskas pie Amūras Politehniskā institūta marksisma - ļeņinisma katedrā. 1962. gadā aizstāvēja disertāciju „Zemnieku pārceļošana un latviešu ciemu izveidošanās Tālajos Austrumos”, par ko viņai tika piešķirts vēstures zinātņu kandidātes grāds.

No 1967. līdz 1990. gadam J. Muravska bija PSRS vēstures pasniedzēja LVU. 1968. gadā viņa tika ievēlēta par docenti PSRS vēstures katedrā.

Jeļena Muravska lasīja kursu „PSRS vēsture kapitālisma periodā”, vadīja specsemināru „Carisma agrārā politika XIX gadsimta otrajā pusē un XX gadsimta sākumā”, vadīja studentu kursa un diplomdarbus. Bija daudzu zinātnisku rakstu un mācību līdzekļu autore, viņas spalvai pieder monogrāfisks pētījums „Latvijas zemnieku pārceļošana no Latvijas uz Krievijas Austrumu guberņām un izceļotāju saimniecību organizācija”.

Inna Bergmane