Orests Miļevskis

Orests Miļevskis (1836. g. 10. janvārī Pleskavā, Krievijas impērijā – 1900. g. 7. jūlijā Bad-Kisingenā, Vācijas impērijā) – Rīgas pedagogs, vēsturnieks un tulkotājs

Orests Miļevskis bija Pleskavas pareizticīgā mācītāja dēls. O. Miļevskis absolvēja ģimnāziju Pleskavā, pēc tam Sanktpēterburgas Pedagoģijas institūta Vēstures nodaļu. Viņš strādāja par skolotāju Petrozavodskas un Pleskavas ģimnāzijās.

1868. gadā Rīgā tika atvērta pirmā krievu – Aleksandra ģimnāzija. Orests Miļevskis tika norīkots uz darbu Rīgā strādāt Aleksandra ģimnāzijā par vēstures un ģeogrāfijas vecāko skolotāju.  Aleksandra ģimnāzijā Miļevskim nācās laiku pa laikam aizvietot direktoru. Drīzumā viņš sāka strādāt uzreiz divās skolās – viņš tika ielūgts pasniegt arī sieviešu Lomonosova ģimnāzijā. 1882. gadā Rīgā svinīgi nosvinēja skolotāja Oresta Miļevska pedagoģiskās darbības 25 gadu jubileju, kolēģi uzdāvināja pedagogam zelta pulksteni.   

Pašreiz Orests Miļevskis ir drīzāk pazīstams nevis kā pedagogs, bet gan kā vēsturnieks un tulkotājs. Jau 1877. gadā laikrakstā  «Rižskij vestņik» viņš publicēja rakstu «Обозрение царствования императора Александра I» („Imperatora Aleksandra I valdīšanas pārskats”). Viskrievijas slavu zinātnieks ieguva, pārtulkojot uz krievu valodu Polijas karaļa Stefana Batorija dienasgrāmatu, kurā tika vēstīts par poļu karaspēka karagājienu uz Krieviju un Pleskavas aplenkumu.  Šo savu darbu vēsturnieks pabeidza 1881. gadā, veltīdams to Pleskavas varonīgās aizstāvības 300-gadei. Oresta Miļevska dzimtajā pilsētā šis tulkojums tika publicēts avīzes «Псковские губернские ведомости» („Pleskavas guberņas ziņotājs”) 22 numuros, bet Pleskavas Arheoloģijas biedrība izdeva to kā atsevišķu grāmatu. Pēc 15 gadiem Maskavas Universitātē esošā  Imperatora Krievijas vēstures un senlietu biedrība izdeva O. Miļevska tulkojumā vēl divu šā karagājiena dalībnieku dienasgrāmatas. Kas attiecas uz pirmo grāmatu, tad 1882. gadā avīze «Псковский городской листок» („Pleskavas pilsētas lapa”) šādi rakstīja par to: «Taisnīguma pēc būtu jākonstatē: tulkotājam izdevās apiet visas filoloģiskās un vēsturiskās grūtības. Dienasgrāmata ir viegli lasāma un saprotama».

Šodien vēstures zinātnieka Oresta Miļevska darbi varētu izsaukt interesi Rīgas lasītāju vidū, pirmām kārtām, pateicoties tam, ka viņš detalizēti izpētīja krievu karavīru varonīgo aizstāvēšanos Lucavsalā 1701. gadā. Atgādināsim: Ziemeļu kara laikā 400 krievu karavīri aizstāvēja šo salu no zviedriem, nodarīja pretiniekam lielus zaudējumus, gandrīz visi krievu karavīri gāja bojā, bet nepadevās. Vēsturnieks Miļevskis uzzināja sīkākas ziņas par šo kauju, kas notika 1701. gada vasarā, un detalizēti to aprakstīja. Miļevska pētījumi pamudināja rīdziniekus 1891.gadā uzstādīt Lucavsalā pieminekli krievu karavīriem.  

Šodien Rīgas vēsturnieku interesi varētu izraisīt arī «Исторический очерк Александровской гимназии» („Aleksandra ģimnāzijas vēsturiskais apraksts”), kuru O. Miļevskis uzrakstīja, veltīdams to ģimnāzijas 25 gadu jubilejai. Orests Miļevskis uzrakstīja un izdeva arī ģeogrāfijas mācību grāmatu skolniekiem.  

Par savu pedagoģisko darbību Orests Miļevskis daudzkārt tika apbalvots ar Krievijas Impērijas ordeņiem. 1886. gadā viņš saņēma valsts padomnieka civildienesta pakāpi. 1890. gadā Miļevskis iesniedza lūgumu pieskatīt viņu dzimtmuižnieku kārtai (tas deva tiesības uzskatīt par muižniekiem arī viņa bērnus). 1890. gada 17. oktobrī Valdošais Senāts apstiprināja Pleskavas muižnieku sapulces lēmumu par Miļevsku ģimenes ierakstīšanu Pleskavas guberņas dzimtmuižnieku grāmatā.

Orests Miļevskis ir miris 1900. gada 7. jūlijā Vācijā. Apbedīts Rīgas Pokrova kapos.

Aleksandrs Gurins