Jurijs Tarnopoļskis

Jurijs Tarnopoļskis (1929. g. 16. decembrī Sevastopolē, Krimā – 2003. g. 29. decembrī Rīgā, Latvijas Republikā) –  izcils zinātnieks mehānikas nozarē (Dr. habil. sc. ing.), Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis.

Jurijs Tarnopoļskis ir dzimis Sevastopolē, kara jūrnieka ģimenē. Vidusskolu pabeidza Rīgā 1947. gadā un tanī pašā gadā iestājās  Latvijas Valsts universitātes Mehānikas fakultātē, kuru 1952. gadā beidza ar izcilību, iegūstot inženiera-mehāniķa kvalifikāciju.

Pēc universitātes beigšanas Jurijs Tarnopoļskis dienēja Padomju Savienības jūras  karaspēkos. Dienesta laikā viņš noklausījās speciālu studiju kursu A. Krilova Kuģubūves un kuģu apbruņojuma Jūras kara akadēmijā. 1954. gadā, būdams inženiera-leitnanta pakāpē, viņš aizgāja no dienesta.
1954. gada novembrī Jurijs Tarnopoļskis sāka strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijā par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku. Pēc diviem gadiem viņš aizstāvēja disertāciju, iegūstot tehnisko zinātņu kandidāta grādu.

1963. gadā Jurijs Tarnopoļskis kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūta polimēru konstrukciju laboratorijas vadītāju. Šī amata pienākumus  viņš pildīja 40 gadu garumā.
No 1964. gada līdz 1997. gadam Jurijs Tarnopoļskis līdztekus darbam Polimēru mehānikas institūtā bija arī Rīgas Politehniskā institūta (kopš 1990. gada – Rīgas Tehniskā universitāte) docētājs.  1968. gadā viņš aizstāvēja disertāciju, iegūdams tehnisko zinātņu doktora grādu. Tanī pašā gadā viņam piešķīra Rīgas Politehniskā institūta Polimēru ķīmijas tehnoloģijas katedras profesora titulu; J. Tarnopoļskis tika ievēlēts par profesoru vairākkārt.

Lūk, kā Jurija Tarnopoļska darbība raksturota 1972. gadā: 1965. gadā viņam piešķīra Latvijas PSR Valsts prēmiju par panākumiem zinātnes un tehnikas veicināšanas nozarē. Sekmīgi vada aspirantu zinātnisko darbu izstrādi, veic Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijā izveidotās komisijas par zinātnes iekārtām un ierīcēm priekšsēdētāja pienākumus. Viņš piedalās plastmasas liel gabarīta detaļu paraugu izgatavošanā un izmēģināšanā praksē  Rīgas Elektrotehniskajā rūpnīcā (RER) un citos uzņēmumos Latvijā.

Jurija Tarnopoļska vadībā aizstāvētas 20 kandidāta disertācijas un trīs doktora disertācijas. 1987. gadā Juriju Tarnopoļski ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, bet 1990. gadā – par akadēmiķi.  Jurija Tarnopoļska ieguldījumu Latvijas zinātnē apliecina arī 1985. gadā viņam piešķirtā Padomju Savienības Valsts prēmija, bet 1998. gadā viņš kļuva par F. Candera prēmijas laureātu.

1987. gadā Jurijs Tarnopoļskis bija ievēlēts par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas (no 1990.gada Latvijas Republikas Zinātņu akadēmija) korespondētājloceklī, 1990. gadā par akadēmiķi.

Viņa doktora  zinātniskais grāds 1992. gadā  bija pielīdzināts LR inženierzinātņu doktora grādam (Dr. habil. sc. ing.).

Jurijs Tarnopoļskis publicējis vairāk kā 150 zinātnisko un metodisko darbu, t. sk.9 monogrāfijas, veicis 12 izgudrojumus.

Jurija Tarnopoļska dzīvesbiedre strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijā, bija Valodas un literatūras institūta zinātniskā sekretāre.

Sergejs Čuhins

Informācijas avoti:

RTU arhīvs.

Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. 5. daļa// Rīga: RTU izdevniecība., 2017.,  375. lpp.