Viktors Mironovs

Viktors Mironovs  (1941. g. 7. oktobrī Kaļiņinā/ Tverā, Krievijas PFSR) – Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Latvijas PSR Nopelniem bagātais izgudrotājs, habilitēts inženierzinātņu doktors (Dr. habil. sc. ing.), speciālists pulvermetalurģijas, materiālmācības un būvmehanizācijas jomā.

Viktors Mironovs ir dzimis 1941. gada 7. oktobrī Kaļiņinā (patlaban – Tvera). 1959. gadā viņš ar izcilību absolvējis Kaļiņinas Vagonbūves tehnikumu; 1965. gadā arī ar izcilību – Kaļiņinas Politehniskā institūta Mašīnbūves fakultāti, iegūdams inženiera mehāniķa kvalifikāciju specialitātē “Mašīnbūves tehnoloģija, metālgriešanas darbgaldi un instrumenti”.

Pēc kadru sadales Viktors Mironovs tika nosūtīts uz Rīgas kuģu remonta rūpnīcu, kur no 1965. līdz 1968. gadam viņš strādājis par vecāko inženieri.

1969. gadā V. Mironovs iestājās Rīgas Politehniskā institūta (RPI – līdz 1990. gadam, pēc tam – RTU) un 1972. gadā aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju tēmā: “Metālkeramisko detaļu ražošanas pētīšana, pielietojot impulsu modulētos elektromagnētiskos laukus”.

Tajā pašā laikā RPI Vispārējās elektrotehnikas katedrā sākās Mironova darbs pie jauna virziena radīšanas materiālu apstrādes tehnoloģijā – jaunu tehnoloģisko procesu izmantošana, pielietojot spēcīgus impulsu modulētos elektromagnētiskos laukus; to ietekmes uz materiālu struktūru un īpašībām pētīšana. Uz Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas un RPI bāzes tika izveidota eksperimentālā Pulveru presēšanas ar magnētskiem impulsiem laboratorija.

No 1968. līdz 1971. gadam V. Mironovs – RPI Mehānikas fakultātes Vispārējās elektrotehnikas katedras asistents; 1972. gadā – vecākais inženieris Metināšanas darbu procesa automatizācijas problēmu laboratorijā; vienlaicīgi – RPI Būvniecības fakultātes Būvražošanas katedras vecākais pasniedzējs. No 1972. līdz 1977. gadam V. Mironovs – docenta pienākumu izpildītājs; no 1977. līdz 1987. gadam – docents; no 1987. līdz 1989. gadam – profesora pienākumu izpildītājs; no 1989. gada – profesors.

Strādājot RPI (RTU), Viktors Mironovs spoži demonstrējis savu izgudrotāja talantu, radot jaunas iekārtas pulveru sablīvēšanai, pulvermateriālu saķepšanas līdzekļus un metodes, izveidojot jaunus pulvermateriālus un kompozītmateriālus.   

1982. gadā RPI docentam Mironovam tika piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā izgudrotāja goda nosaukums.

Patlaban Viktors Mironovs ir 160 PSRS autorapliecību un vairāk nekā 30 Latvijas Rapublikas un Krievijas Federācijas autorpatentu īpašnieks.

1986. gadā M. Lomonosova Maskavas Ķīmijas smalkās tehnoloģijas institūtā Viktors Mironovs aizstavējis tehnisko zinātņu doktora disertaciju tēmā: “Pulveru magnētimpulsa presēšana un tās pielietošana tehnoloģiskajos procesos”/ «Магнитно-импульсное прессование порошков и его применение в технологических процессах» (saskaņā ar Latvijas Republikas zinātnisko gradu sistēmu viņš ir habilitēts inženierzinātņu doktors).   

1980. gados aizsāktā V. Mironova sadarbība ar Vācijas (Vismāra, Drēzdene, Ulma, Cvikava); Zviedrijas (Gēteborga, Linšēpinga); Austrijas (Vīne); Krievijas (Tvera) un Baltkrievijas (Minska) tehnisko universitāšu zinātniekiem aktīvi turpinās arī pašreiz. Kā ielūgtais lektors viņš lasa lekcijas daudzās pasaules universitātēs.  

No 1994. līdz 2004. gadam profesors Mironovs bija Zviedrijas kompānijas Heganes АВ pārstāvis Krievijas teritorijā, NVS un Baltijas valstīs. Šī kompānija ir pasaulē lielākā dzelzs un tērauda pulveru ražotāja. Profesors Mironovs oganizējis un vadījis daudzus seminārus, kas apvienojuši zinātniskos darbiniekus un speciālistus, kuri ir vadošie pulvermateriālu ražotāji.

Viktors Mironovs ir viens no Baltijas Materiālmācības asociācijas organizētājiem, no 1990. gada viņš vada Latvijas Materiālmācības zinātnieku biedrības Metālmateriālu sekciju. 1990.-2000. gadā viņš vadījis Latvijas Inženieru metinātāju biedrības Metināšanas jauno procesu un iekārtu sekciju, viņš ir starptautiskās Asociācijas “Magnētimpulsa materiālu apstrāde” vadītājs. Profesors Mironovs ir viens no RTU Pulvermateriālu zinātniskās laboratorijas dibinātājiem, viņš arī vada šo laboratoriju.

Profesors Mironovs lasa lekcijas un vada zinātnisko darbu ar RTU Aeronautikas institūta un RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes studentiem. 45 gadus ilgās pedagoģiskās darbības laikā viņš rīkojis nodarbības ar 4 tūkstošiem studentu, sagatavojis dažus zinātņu kandidātus un doktorus, vairāk nekā 30 bakalaurus un maģistrus, ieguvis 2009. gada RTU labākā pasniedzēja goda nosaukumu.

Viktors Mironovs ir 12 zinātnisko monogrāfiju, vairāk nekā 300 zinātnisko rakstu, 30 mācību līdzekļu un dažu zinātniski tehnisko vārdnīcu autors un līdzautors. Viņa vadībā tika sagatavota un izdota triju sējumu (1983, 1985, 1988) četrvalodīgā (krievu-latviešu-vācu-angļu) būvmašīnu, metināšanas un mašīnu detaļu terminu Ilustrētā vārdnīca.

Pēdējo gadu laikā V. Mironovs nodarbojas arī ar ekoloģijas un vides aizsardzības jautājumiem. Kopā ar kolēģiem viņš ir izstrādājis feromagnētiskos sorbentus, lai varētu attīrīt ūdeni no dažādiem naftas produktiem; izveidojis elektromagnētisko elevatoru pulvermateriālu pārvietošanai, radījis perforētās tērauda lentes atkritumu efektīvas izmantošanas tehnoloģijas, jaunus materiālus un izstrādājumus no kompozītiem. 

Profesors Mironovs ir dažu RTU Disertāciju aizstāvēšanas padomju un divu Profesoru padomju loceklis. Viņš aktīvi nodarbojas ar sportu (vairāk nekā 20 gadus spēlējis volejbolu RPI-RTU darbinieku komandā).  

Viktors Mironovs ir precējis vairāk nekā 50 gadus, viņam ir meita, divas mazmeitas un trīs mazmazbērni. Krievu valoda viņam ir dzimtā, labi pārvalda arī latviešu, vācu un angļu valodu.

 Ērika Tjuņina

Informācijas avots: 

Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. 5. daļa. – Rīga: RTU izdevniecība, 2017., 353. lpp.