Vitālijs Kucevalovs

Vitālijs Kucevalovs (1926. g. 19. martā  Baku, Azerbaidžanas PSR – 1992. g. 14. maijā Rīgā, Latvijas REpublikā) – habilitētais inženierzinātņu doktors, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas (1971-1987) Fizikālās enerģētikas institūta laboratorijas vadītājs, profesors, enerģētikas un elektrotehnikas jomas speciālists.

Vitālijs Kucevalovs dzimis Baku kalpotāju ģimenē. 1944. gadā beidza vidusskolu un iestājās Azerbaidžānas Industriālā institūta Enerģētikas fakultātē.

1949. gadā augstskolu absolvēja ar izcilību. Tūlīt Vitāliju Kucevalovu norīkoja darbā uz Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcu (RER), kurš viņš nostrādāja līdz 1954. gadam dažādos amatos – par inženieri, vecāko inženieri, galvenā konstruktora vietnieku, centrālās laboratorijas vadītāju. Šajā gadā V. Kucevalovs arī iestājās Latvijas PSR ZA Enerģētikas u elektrotehnikas institūta (vēlāk – Fizikālās enerģētikas institūts) klātienes aspirantūrā un sāka strādāt šajā pētniecības iestādē par zinātnisko līdzstrādnieku.

1957. gadā aspirantūru pabeidza un 1959. gadā aizstāvēja disertāciju tehnisko zinātņu kandidāta grāda iegūšanai. 1967. gadā aizstāvēja doktora disertāciju.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūtā V. Kucevalovs strādāja par jaunāko, pēc tam vecāko zinātnisko līdzstrādnieku (1957-1961), bet no 1961. līdz 1987. gadam – par laboratorijas vadītāju. Vienlaikus kopš 1963. gada strādāja Rīgas Politehniskā institūta Rūpniecības un transporta elektrifikācijas katedrā par pasniedzēju, vecāko pasniedzēju (1961-1965), docentu (1965-1968) un profesoru (1968 -1975). Viņš lasīja pamatkursu par elektriskajām mašīnām, kā arī bezkontakta un speciālajām elektromašīnām.
V. Kucevalovs ir vairāk nekā 80 zinātnisko rakstu, tostarp triju monogrāfiju autors. Viņa vadībā izstrādātas un aizstāvētas vairāku zinātņu kandidātu disertācijas.

Vitālijs Kucevalovs mira Rīgā 1992. gada 14. maijā, apglabāts Raiņa kapos.
                                                                                                                                                     

Sergejs Čuhins

Informācijas avoti:

RTU arhīvs.

Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. – 5. daļa. – Rīga: RTU izdevniecība, 2017., 343. lpp.