Valentīna Avstrica

Valentīna Avstrica  (dzimusi Preobraženska) (1884.g. 5. / 18. novembrī, Tulas guberņā, Krievijas impērijā – 1970.g. 25. septembrī Slupskā, Polijas Tautas Republikā) – Rīgas pilsētas krievu (bijušās Lomonosova) ģimnāzijas krievu valodas un literatūras skolotāja, Tulas dzimtā godpilsoņa Nikolaja Preobraženska meita.

1901. gada jūnijā Valentīna Preobraženska absolvēja Tulas Eparhiālās sieviešu skolas kursu, iegūdama tiesības uz mājskolotājas nosaukumu. Liktenis bija lēmis tā, ka 1904. gada 2. janvārī Rīgas un Mītavas bīskaps Agatangels (Агафангел) norīkoja Valentīnu strādāt Ilūkstes Sieviešu Garīgajā skolā, kur viņa ieņēma zīmēšanas skolotājas un vecākās audzinātājas amatu. 1909. gada 1. oktobrī pareizticīgais virsgans Agatangels izteica Valentīnai Arhijereja pateicību par teicamu un uzcītīgu kalpošanu Garīgajā skolā, kurā viņa nostrādāja līdz pat 1910. gadam.

1910. gada rudenī Valentīnas Preobraženskas liktenis bija krasi mainījies – viņa devās uz Jurjevu (jeb Tērbatu - Tartu) ar vēlmi iegūt augstāko izglītību.  1915. gada rudenī viņa absolvēja Jurjevas (Tērbatas) Augstāko sieviešu kursu Vēstures un filoloģijas fakultāti, specializējoties slāvu un krievu nodaļā. 1916./1917. mācību gadā Valentīna Avstirca pasniedza Jurjevas Privātajā sieviešu vidusskolā, kuru finansēja igauņu „Audzināšanas veicināšanas biedrība” („Общество поощрения воспитания”).

1920. gados Latvijā V. Avstrica bija vienīgā sieviete - krievu valodas un literatūras pasniedzēja, kurai bija pabeigtā augstākā izglītība. Pēc Latvijas valdības lēmuma (skat. 1925. g. 24. oktobra laikrakstu «Valdības Vēstnesis»), Augstāko sieviešu kursu diploms tika pielīdzināts Latvijas Universitātes diplomam. Kopš 1920. gada V. Avstrica strādāja Rīgas pilsētas krievu ģimnāzijā (bijusī Lomonosova ģimnāzijā).

Valentīnas dzīvesbiedrs bija ārsts Nikolajs Avstrics; šajā laulībā viņiem piedzima trīs dēli, bet dokumentos viņa norādīja tikai divus dēlus: Romānu Avstricu (dz. 1917. g.) un Georgiju Avstricu (dz. 1924. g.).

Otrā pasaules kara priekšvakarā Valentīna Avstrica kopā ar bērniem un viņu ģimenēm pārcēlās dzīvot uz Poliju, uz Slupskas pilsētu. Tomēr pēc kara beigām viņa atgriezās Rīgā un Rīgas Pedagoģiskajā institūtā pasniedza krievu valodu un literatūru. Šeit V. Avstrica uzrakstīja un publicēja zinātnisku darbu par no darbības vārda atvasinātām formām krievu valodā.  

Pēc iziešanas pensijā Valentīna Avstrica atkal devās uz Slupsku, kur tuvinieku vidū 1970. gada 25. septembrī arī aprāvās viņas dzīves ceļš.

Svetlana Kovaļčuka

Informācijas avoti: 

LVVA, 1632. f, 1. apr., 1068. lieta.

LVVA, 2996. f., 1. apr., 21340. lieta.

Воспоминания Б.В.Плюханова об учителях Рижской городской русской гимназии (бывшей Ломоносовской). [V. Pļuhanova atmiņas par Rīgas pilsētas (bijušās Lomonosova) ģimnāzijas skolotājiem].

Рижская городская русская гимназия (бывшая Ломоносовская) 1919-1935. - Рига, 1999