Krievu studentu korporācijas «Borysthenia» vēsture
Borysthenia
Studentu korporācija «Borysthenia»
Dibināta: 1876 . gada 16. februārī Rīgā;
Slēgta: 1880. gada 7. aprīlī;
Devīze: Stark in der That, Sanft in der Art (vāc. Stingrs nodomos, maigs metodēs);
Korporācijas krāsas: zelts- balts- gaiši zils;
Krāsas deķelī: balts- zelts-gaiši zils.
Krievu studentu korporācija «Borysthenia» (dažos informācijas avotos arī - Fraternitas Borysthenia) tika dibināta 1876. gada 16. februārī Rīgas Politehnikumā. Tā bija jaukta pēc sava nacionālā sastāva studentu korporācija, kurā pārsvarā sastāvējuši vācieši (pa lielākajai daļai tie, kuri atbrauca studēt uz Rīgu no Krievijas dienvidiem, no Pievolgas reģiona un Ukrainas, kā arī vietējie baltvācieši). Par korporācijas krievu izcelsmi norādīja tās nosaukums: «Borysthenia», kas tika atvasināts no Dņepras upes grieķu nosaukuma - Borysthena.
Bez vāciešiem krievu studentu korporācijā «Borysthenia» sastāvējuši arī daži poļi, rutēņi (jeb rusīni), krievi un latvieši. Organizācijas konventa valoda bija vācu. Par korporācijas dibinātājiem bija šādi studenti: Ivans Anselms (agr.), К. Borovņikovs, N. Čaļeckis, H. Daibers, K. fon Engelgards, V. Henšels, G. Jēgers, Pēteris Katiševcevs (agr.), V. Kostins, Ernsts Lujers (arch.), N. Novickis, N. Pankejevs, R. Piskeborns, F. Prižitžičevskis, L. Razumnijs, N. Zajončkovskis, I. Šelkovņikovs, K. Šillers, I. Sņetkovs, barons Aleksandrs fon Štempels (mech.), А. Tode, I. Veitmans, Leonīds Vitvickis, Emanuēls fon Cimmermans.
Rīgas Šaržēto (ievēlēto) Konventā (С!С!) krievu studentu korporācija «Borysthenia» tika uzņemta 1877. gada 8. februārī; tieši tādēļ izšuvums uz korporācijas deķeļa – vai Baltijas zvaigzne – sastāv no 8 vijumiem, simbolizējot 8. mēneša dienu – korporācijas oficiālo atzīšanas datumu; atzīšanas mēnesis – februāris (otrais) - izšūts cirķelī, kas sastāv no divdaļīgas izsaukuma zīmes. Nākamajā dienā, tas ir 9. februārī, «Borysthenia» konvents saņēmis paziņojumu par šo lēmumu no toreizējā Rīgas Šaržēto Konventa (С!С!) (vēlāk šis datums tika izšūts uz korporācijas «Borysthenia» karoga).
Tomēr ne jau visi Šaržēto Konventa biedri piekrituši šim lēmumam. Kopš paša sākuma naidīgu pozīciju pret jaunuzņemto korporāciju ieņēma vācu korporācija «Concordia Rigensis» (no 1891. gada dēvēta «Concordia», patlaban atrodas Hamburgā, Vācijā, krāsas: zils-zelts-sarkans). Saskaņā ar Vilhelma Kellera versiju, šāda attieksme no konkordu puses varēja rasties tādēļ, ka abas korporācijas uzņēma jaunus biedrus no viena un tā paša studentu kontingenta (Krievijas vāciešiem), un tādējādi šis konflikts varēja izvērsties uz konkurences pamata.
Jāpiebilst, ka pirmā sadursme starp boristēņiem un konkordiem notikusi vēl pirms korporācijas uzņemšanas Rīgas Šaržēto Konventā. Viss sākās ar to, ka kādu reizi vēl neatzītās korporācijas «Borysthenia» biedri, tērpušies baltos deķeļos un melnās lentēs, bija ieradušies “biržā” (tā tika dēvēta vieta Rīgas Politehnikuma ēkas foaijē, kur pirms nodarbībām un pārtraukumos pulcējās korporanti un citi studenti). Konkordi, kuri bija sašutuši par to faktu, ka vēl neatzītās studentu korporācijas biedri korporācijas regālijās ir ieradušies sabiedriskajā vietā, tūlīt pat sūdzējās Politehnikuma direktoram, kurš tomēr viņu sūdzību noraidījis, jo Politehnikumā nebija aizliegts valkāt vienkrāsainas galvassegas un lentes. Tad konkordi nolēma pielietot viltīgu paņēmienu: viņi sūtīja uz “biržu” divus savu buršu kalpus, tērptus baltos deķeļos un melnās lentēs (kuri vēlāk stādījušies priekšā kā divu studentu kungu X un Y kalpi); viņu uzdevums bija, izliekoties par boristēņiem, noskaņot pārējos studentus pret pēdējiem. Tomēr, neskatoties uz šādu nelabvēļu viltīgu rīcību, korporācija «Borysthenia» tika uzņemta Rīgas Šaržēto Konventā.
Krievu studentu korporācijas «Borysthenia» sākotnējās krāsas bija: balts-melns-oranžs (Krievijas Impērijas karoga krāsu nedaudz savādāka secība) un devīze vācu valodā bija: «Mehr Licht, mehr Licht!» («Vairāk gaismas, vairāk gaismas!» - dižā vācu dzejnieka Johana Volfganga fon Gētes (1749-1832) pirmsnāves vārdi).
Taču oficiālā priekšniecība šīs regālijas nebija apstiprinājusi, jo tajās (it īpaši devīzē) tika saskatīti kaut kādi provokatīvi motīvi (precīzāk, revolucionārs virziens). Tikai pēc devīzes maiņas uz «Stark in der That, sanft in der Art» (tika lietots arī šī izteiciena latīņu tulkojums: Fortiter in re, suaviter in modo), kā arī pēc krāsu maiņas uz - zelts-balts-gaiši zils, korporācija izgājusi reģistrācijas procesu valsts instancēs.
Rīgas Šaržēto Konventā «Borysthenia» tika uzņemta, saņemot būtisku atbalstu no Rīgas Politehnikuma vecākās vācu studentu korporācijas «Fraternitas Baltica» (krāsas: sarkans-zaļš-zelts), kura allaž atbalstījusi boristēņus, taču tā arī nebija spējusi panākt citu pilsētas vācu korporāciju (un proti – Concordia un Rubonia – krāsas: zila-balta-melna) simpātijas pret viņiem, ar kuru biedriem boristēņiem arī ir bijušas sadursmes.
Kā jau tika minēts iepriekš, korporācijas «Borysthenia» valoda bija vācu. Tādējādi konventa sēdes notikušas un to protokoli arī tika vesti vācu valodā. Krievu valoda tika lietota vienīgi privātajā saskarsmē, kā arī tā skanēja nelielu dzīru laikā, kas notikušas katru sestdienas vakaru. Un tieši tādēļ «Borysthenia», būdama vācu korporācija tikai formāli, nespēja ilgi noturēties Šaržēto Konventa sastāvā, kas tolaik praktiski pilnībā bijis vācisks (pirmā poļu korporācija «Arconia» (Arkonia) tika dibināta 1879. gadā. Patlaban tā atrodas Varšavā, Polijā. Krāsas: zils-balts-zaļš). Jāpiebilst, ka par korporācijas «Arconia» oficiālo atzīšanu no Šaržēto Konventa puses balsojusi arī «Borysthenia».
1880. gada sākumā Rīgas Šaržēto Konvents bija uzsācis lietu pret 6 boristēņiem, kuri tika apvainoti par nepiedienīgu uzvešanos publikā (tiek uzskatīts, ka šā procesa sākuma iniciātori bijuši konkordi). Sakarā ar to toreizējais «Borysthenia» seniors, komilitonis Ernsts Lujers (arch.) izteicis protestu, jo saskaņā ar Rīgas Politehnikuma Vispārējo Komānu (Allgemeiner Politechniker Comment) soda sankcijas pret atsevišķiem buršiem bija tās korporācijas iekšējā lieta, pie kuras šie burši piederējuši, bet nevis visa Šaržēto Konventa lieta. Taču, pretēji visiem tolaik pastāvošajiem noteikumiem, tieši Šaržēto Konvents pieņēma lēmumu par šo 6 studentu izslēgšanu no korporācijas, un tādējādi korporācijas «Borysthenia» konventam atlicis vien pakļauties šim lēmumam. Taču boristēņi nepadevās un vienbalsīgi noraidīja pamatorganizācijas lēmumu. Rezultātā, par nepakļaušanos Šaržēto Konventa lēmumam 1880. gada 7. aprīlī korporācija «Borysthenia» tika izslēgta no šīs organizācijas, kas pēc būtības nozīmēja tās izformēšanu.
Kas attiecas uz bijušajiem studentu korporācijas «Borysthenia» biedriem, tad vēlāk viņu ceļi šķīrās. 19 boristēņi (15 no tiem kā pilntiesīgi organizācijas biedri, bet 4 kā goda filistri, jo jau bija pabeiguši studijas), līdzdaloties vēl 11 Rīgas Politehnikuma studentiem, tajā pašā 1880. gadā bija atjaunojuši korporāciju «Borysthenia» ar nosaukumu «Fraternitas Arctica». Divi bijušie boristēņi iestājušies poļu korporācijā «Veletia» (Welecja; dibināta 1883. gadā Rīgā; krāsas: gaiši zaļš-sudrabs-gaiši zils; patlaban atrodas Varšavā, Polijā); vēl divi boristēņi 1880. gadā piedalījušies Rīgā pirmās latviešu studentu korporācijas «Selonia» (Selonija; krāsas: zaļš-balts-sarkans) dibināšanā.
Par pazīstamiem krievu studentu korporācijas «Borysthenia» biedriem bija Rīgas arhitekts Ernsts Lujers un redaktors Leonīds Vitvickis.
Pēc tam, kad 1880. gada aprīlī krievu studentu korporācija «Borysthenia» faktiski tika slēgta, tās karogs tika pārtaisīts par baznīcas karogu un nodots Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālei. Izmaiņas tika ieviestas šādās detaļās: virs korporācijas cirķeļa tika uzšūta ikona, kurā attēloti svētie Kirils un Metodijs; datuma «9.11.1877» vietā piešūtas zelta zvaigznes; karoga augšdaļā izšūts izteiciens no Evaņģēlija. Padomju laikos šis karogs nonācis Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja glabātuvē. Atkārtoti baznīcas karogs tika iesvētīts 2005. gada 12. novembrī, dievkalpojuma laikā, kas noturēts sakarā ar krievu studentu korporācijas «Fraternitas Arctica» 125 gadu jubileju.
Informācijas avoti:
Ščerbinskis, V. Uzticīgi draugam. Latvijas studējošo slēgtās mūža organizācijas. Rīga: Prezidija Konvents, 2010;
Jaņickis, A., Laščovskis, M., Jēkabsons, Ē. Polentechnikum. Varšava: Polijas Republikas Kultūras un Nacionālā Mantojuma Ministrija, Kultūras mantojuma departaments, 2012;
Selonija 1880-1990, New York: Korporācija Selonija;
Keller, W.O. Russiches Burschentum. New York: Ruthenia,1971;
Осипов, Е., Гроссен, Г., Левицкий, Д. Ruthenia в Риге и на чужбине. Рига, 2005;
Песенник студенческой корпорации Fraternitas Arctica, Рига, 2010 г.;
Фотоальбом студенческой корпорации Fraternitas Arctica;
Письмо почетного филистра студенческой корпорации Fraternitas Arctica Николая Камарина в конвент корпорации Fraternitas Arctica от 3 июля 1929 года;
www.arctica.lv.
Nikolajs Putiļins
