Studentu korporācijas Fraternitas Arctica nams Rīgā

Studentu korporācijas Fraternitas Arctica (Ziemeļu brālība) nams Rīgā

Rīgā, Mazajā Smilšu ielā 8

Vecrīgā, Mazajā Smilšu ielā 8, atrodas neliels trīsstāvu nams ar baroka stilā dekorētu zelmini (arī jumtgale vai ģēvele – ēkas divslīpju jumtu noslēdzošās ārsienas trijstūrveida daļa virs dzegas – tulk.piez.). Ar savu arhitektūras stilu nams maldina tūristus un rīdziniekus, jo daudzi cilvēki domā, ka viņi aplūko 18. gadsimta Rīgas namnieka (birģera) māju, bet tā tas īstenībā nav. Šajā vietā ēka patiešām tika uzcelta 18. gadsimtā, taču sākotnēji tā bija zema, šaura divstāvu celtne ar diviem logiem.

20. gadsimta sākumā divstāvu ēka, laika zoba skarta, bija novecojusi. Nama īpašnieks barons Fēlikss fon Līvens sūdzējās Rīgas būvvaldē, ka citas ēkas celtniecības dēļ blakus esošajā zemesgabalā, viņam piederošais nams ir stipri bojāts un tā sienās parādījušās plaisas. Tādēļ barons steidzās atbrīvoties no nederīgā nekustamā īpašuma. Pēc Pirmā pasaules kara par šīs ēkas īpašnieku kļuva Aleksandrs Bongs. Viņš renovējis un paplašinājis celtni, piebūvējot tai nelielu piebūvi blakus esošā zemesgabala pusē. Rekonstrukcijas darbus uzraudzījis arhitekts Nikolajs Nords. Šajā piebūvē atradās Andreja Zemnieka pārtikas bodīte.

1930. gadu sākumā nama īpašnieks atkal mainījās. Šoreiz par nama īpašnieku kļuva krievu studentu korporācija Fraternitas Arctica (Ziemeļu brālība) triju tās locekļu personā – I. Lasmaņa, E. Eistes (Eihes) un M. Jakovļeva. Šī studentu korporācija tika dibināta 1880. gada 7. novembrī. Sākumā brīvprātīgo savienība apvienoja sevī Rīgas Politehnikuma (vēlāk – Rīgas Politehniskā institūta; tagad – Rīgas Tehniskā universitāte) studentus un pasniedzējus. Jaunā korporācija, kuras sarakstos bez krieviem bija arī citu tautību locekļi, nostājās draudzīgi pirmo latviešu buršu pusē, kas toreiz cīnījās par tiesībām nēsāt savas krāsas atklāti. Par korporācijas Fraternitas Arctica devīzi kļuva vārdi senslāvu valodā: P.C.T. – «Рцы слово твердо!», latviski “Turi doto vārdu!”. Korporācijas simboliskās krāsas ir trīs: zelts-melns-sarkans (deķelī — melns-zelts-sarkans). Zelta krāsa simbolizē sirdsapziņu un godu, melnā – gara spēku, sarkanā – brālību.

Pirms Pirmā pasaules kara krievu studentu korporācijā bija 455 locekļi. 1921. gadā pēc darbības atsākšanas korporācijā Fraternitas Arctica palika tikai 55 locekļi. Korporācijas vajadzībām korporantiem nācās īrēt telpas dažādās pilsētas vietās, līdz beidzot, 1930. gadā, radās iespēja par 35 tūkstošiem latu iegādāties šo ēku Mazajā Smilšu ielā 8.

Nams bija neliels un ēku bija jāpielāgo atbilstoši korporācijas plāniem. Rekonstrukcijas projektu izstrādājis sinodālais arhitekts, korporācijas Fraternitas Arctica loceklis Vladimirs Šervinskis. Projekts paredzēja kapitālu ēkas fasāžu rekonstrukciju 18. gadsimta baroka formās. Divi ēkas dekoratīvie zelmiņi (arī jumtgales vai ģēveles) tika rotāti ar baroka stila akanta lapu rakstu. Lielajā pagrabstāvā tika ierīkota plaša noliktavas telpa un atvēlēta vieta centrālapkures katlam, ogļu krātuvei, tualetei un vannas istabai. Pirmajā stāvā tika atvērts veikals un iekārtota uzņemšanas telpa filistriem –nobrieduša vecuma korporācijas locekļiem. Otrajā stāvā atradusies plaša zāle un ēdnīca, trešajā –korporācijas bibliotēka. Zemesgabala iekšpusē tika ierīkots neliels pagalms. Pēc 50 gadu klaiņošanas pa īrētām telpām studentu korporācija beidzot bija ieguvusi savu galveno mītni.

Krievu studentu korporācija Fraternitas Arctica bija pārtraukusi savu darbību 1940. gadā, kad padomju okupācijas režīms aizliedza visas studentu apvienības un korporācijas. Daudzi korporācijas Fraternitas Arctica locekļi emigrēja uz Rietumiem.

Pēc Otrā pasaules kara beigām ēkā atradās Rīgas Horeogrāfijas vidusskola – 1932. gadā atklātās Nacionālās Operas Baleta skolas pēctece. Visā savas pastāvēšanas vēsturē tā ir devusi pasaulei tādas spožas baleta zvaigznes kā Māris Liepa, Aleksandrs Godunovs un Mihails Barišņikovs. Pēc kāda laika šī izglītības iestāde pārcēlās no šaurām telpām, atstājot šeit tikai sākumklases, bet vēlāk pilnībā pārcēlās uz citu vietu. Nams Mazajā Smilšu ielā 8 palicis tukšs.

Patlaban šī ēka pieder valstij. Taču valsts ierēdņi nesteidzas nodot šo ēku studentu korporācijai Fraternitas Arctica, kas 1990. gadā atsāka savu darbību.

Kirils Soklakovs

Papildināts tulkojums no krievu valodas

Skat.: Прибалтийские русские: история в памятниках культуры (1710-2010). Рига, 2010.

Informācijas avoti:

1. Rīgas būvvaldes arhīvs.

2. Holcmanis Andrejs. Vecrīga-pilsētbūvnieciskais ansamblis. – Rīga, 2007.

3. Юлия Александрова. Русские миллионы-2// Вести Сегодня. № 66. 18.03.2006.

4. Рижская корпорация Fraternitas Arctica приобрела дом. // Сегодня вечером. 19.03.1930.

5. Studentu korporacija Arctica // Aizkulises. Nr. 49. 04.11.1931.