Latvijas krievu studentu korporācijas «Fraternitas Arctica» vēsture
Dibināta 1880. gada 7. novembrī Rīgā.
Korporācijas krāsas: zelts - melns - sarkans.
Deķeļa krāsas: melns - zelts - sarkans.
Korporācijas devīze: Р.С.Т. (рцы слово твёрдо, rci slovo tverdo, tūri doto vārdu).
1880. gada 21. oktobrī Rīgā nesen slēgtās studentu korporācijas Borysthenia 15 krāsneši un 11 fehtbodisti, vairums no tiem krievu tautības studenti, kopā ar citiem Rīgas Politehnikumā studējošajiem nolemj dibināt jaunu, šoreiz krievu, studentu korporāciju Fraternitas Arctica ar krāsām – zelts-pelēks-sarkans.
Tā kā šādas krāsas jau ir citai studentu korporācijai Vācijā, Fraternitas Arctica krāsas maina uz zelts-melns-sarkans, bet deķelim – melns-zelts-sarkans un par devīzi pieņem teicienu senslāvu valodā P.C.T. – (Рцы Слово Твёрдо, Rci Slovo Tverdo (Turi doto vārdu)). Rīgas Šaržēto konventā (C!C!) korporāciju Fraternitas Arctica uzņem 1880. gada 6. novembrī, bet C!C! seniora paziņojumu par uzņemšanu Fraternitas Arctica Konvents saņem tikai 7. novembrī, ko korporācija arī uzskata par savu dibināšanas dienu. Pēc uzņemšanas Konvents izlemj jautājumu par izšuvumiem uz deķeļa un nolemj, ka deķeļa virsdaļas vidū atradīsies zeltā izšūts korporācijas cirķelis ar izsaukuma zīmi, ko veido vienpadsmit zelta punkti, kuri simbolizē dibināšanas mēnesi (novembris). Cirķelim apkārt izšūti septiņi vijumi, savienoti nepārtrauktā līnijā, simbolizējot dibināšanas dienu (7.). Pirmajā prezidijā ievēl šādas amatpersonas: seniors – Dāvids Rihters, viceseniors – Viktors Brokmillers, sekretārs – Ivans Jeveckis, oldermanis – Karls Kohs.
Jaunā korporācija, kuras sarakstos bez krieviem ir arī citu tautību pārstāvji, nostājas pirmo latviešu buršu pusē, kas cīnās par tiesībām nēsāt savas krāsas atklāti. 1897. gadā Fraternitas Arctica kopā ar poļu korporācijām Arconia (tagad Arkonia) un Veletia (tagad Welecja) balso par latviešu korporācijas Selonia (tagad Selonija) atzīšanu un uzņemšanu Rīgas C!C!. 1915. gadā Rīgas Politehniskais Institūts (agrāk Rīgas Politehnikums), vācu karaspēka tuvošanās dēļ, tika pārcelts, vispirms uz Tērbatu (tagad Tartu, Igaunija), un pēc tam uz Maskavu. Tur pārcēlās arī Fraternitas Arctica, kura oficiāli darbojās Maskavā līdz 1916. gada I semestra beigām. Šajā laikā internā dzīve ir neaktīva, jo daudzi korporācijas biedri iesaukti armijā. Krievijas revolūcijas sākumā korporācija pārtrauc savu darbību. Kara un revolūcijas laikā Fraternitas Arctica zaudē daudz kommilitoņu un filistru. Kad 1921. gada decembrī Rīgā tiek nodibināta Fraternita Arctica Filistru biedrība, izrādījās, ka korporācijas locekļu skaits samazinājies no 455 līdz 55.
1922. gada 8. februārī korporācija 3 krāsnešu un viena fehtbodista sastāvā atjauno darbību pie Latvijas Universitātes, tā paša gada 31. decembrī Fraternitas Arctica tiek uzņemta Prezidiju Konventā (P!K!). 1922. gada rudens semestrī korporācijā uzņēma 26 fukšus. 1940. gada maijā locekļu skaits bija 180. Savā eksternajā dzīvē Fraternitas Arctica noslēdz karteļlīgumus ar sekojošām studentu korporācijām: krievu Neo-Ruthenia (Sanktpēterburgā); igauņu Vironia (Tartu un Tallinā); krievu Fraternitas Aeterna (Tartu); krievu Fraternitas Slavia (Tartu, Tallinā un Prāgā); krievu Fraternitas Ruthenia (Tartu); krievu Fraternitas Ergonia (Tallinā); krievu Boeteia (Tallinā).
Fraternitas Arctica ir vienīgā šobrīd pastāvošā krievu studentu korporācija pasaulē. Lai gan Fraternitas Arctica ir krievu korporācija, tās biedru sarakstos ir arī latvieši, vācieši un poļi (kā arī citu tautību pārstāvji), kam tuva krievu kultūra un valoda. Fraternitas Arctica vienmēr bijusi apolitiska. Fraternitas Arctica mērķis bija un ir savus locekļus audzināt buršu savstarpējās draudzības, Tēvzemes mīlestības, akadēmisko tradīciju, un savstarpējās cieņas garā. Fraternitas Arctica prezidēja P!K! 1924. gada II semestrī un 1933. gada I semestrī. 1940. gadā padomju vara, okupējot Latviju, korporācijas darbību pārtrauc. Korporācijas darbība tika atkal atjaunota Rietumvācijā pēc II Pasaules kara. Kad Latvijas tautas izceļošana uz aizjūras zemēm palielinājās, 1950. gados, Fraternitas Arctica globālais Konvents tika pārcelts uz ASV ar korporācijas kopu Vācijā. No 1988. g. 1. janvāra Fraternitas Arctica globālais sēdeklis atrodas Kanādā.
1990. gada 19. maijā pirmskara biedru grupa savā sapulcē vēsturiskajā Fraternitas Arctica ēkā Rīgā, Mazajā Smilšu ielā 8, nolēma atjaunot korporācijas darbību Latvijā, pamatojoties uz esošajiem statūtiem, kā oficiāli reģistrētu sabiedrisko organizāciju.
Fraternitas Arctica darbību Latvijā atjaunoja sekojošie filistri:
- Aleksejs Dogadkins (mech. et arch., korporācijā uzņemts Rīgā, 1924. gada rudens semestrī);
- Aleksandrs Putniņš (rer.nat., korporācijā uzņemts Rīgā, 1932. gada rudens semestrī);
- Andrejs Titovs (ing., korporācijā uzņemts Rīgā, 1934. gada pavasara semestrī);
- Kirils Molčanovs (ing., korporācijā uzņemts Rīgā, 1934. gada pavasara semestrī);
- Boriss Krivošapkins (ing., korporācijā uzņemts Rīgā, 1934. gada rudens semestrī);
- Voldemārs Šeļegovs (arch., korporācijā uzņemts Rīgā, 1934. gada rudens semestrī);
- Viktors Karpovskis (agr., korporācijā uzņemts Rīgā, 1937. gada rudens semestrī);
- Leonīds Osipovs (chem., korporācijā uzņemts Rīgā, 1938. gada rudens semestrī);
- Viktors Putņevs (mech., korporācijā uzņemts Rīgā, 1939. gada pavasara semestrī);
- Eižens Upmanis (arch., korporācijā uzņemts Rīgā, 1980. gada rudens semestrī).
Fraternitas Artica pastāvēšanas laikā Konventā uzņemti ap 800 studentu, no tiem filistrējās vairāk nekā 400. Ārpus Latvijas Fraternitas Arctica darbojas Tartu Universitātē, kur kopumā uzņemti 6 studenti. Diemžēl, pašlaik Igaunijas kopiena nav aktīva.
Korporācijas “Fraternitas Arctica” darbību Latvijā atjaunoja šādi filistri:
• Aleksejs Dogadkins (mech. et arch., uzņemts korporācijā Rīgā, 1924. gada rudens semestrī);
• Аleksandrs Putniņš (rer. nat., uzņemts korporācijā Rīgā, 1932. gada rudens semestrī);
• Аndrejs Titovs (ing., uzņemts korporācijā Rīgā, 1934. gada pavasara semestrī);
• Kirils Molčanovs (ing., uzņemts korporācijā Rīgā, 1934. gada pavasara semestrī);
• Boriss Krivošapkins (ing., uzņemts korporācijā Rīgā, 1934. gada rudens semestrī);
• Vladimirs Šeļegovs (arch., uzņemts korporācijā Rīgā, 1934. gada rudens semestrī);
• Viktors Karpovskis (agr., uzņemts korporācijā Rīgā, 1937. gada rudens semestrī);
• Leonīds Osipovs (chem., uzņemts korporācijā Rīgā, 1938. gada rudens semestrī);
• Viktors Putņevs (mech., uzņemts korporācijā Rīgā, 1939. gada pavasara semestrī);
• Eižens Upmanis (arch., uzņemts korporācijā Rīgā, 1980. gada rudens semestrī).
Pirmajā prezidijā pēc korporācijas atjaunošanas ievēlēti šādi arkti: seniors – ph! Leonīds Osipovs; viceseniors – ph! Аleksandrs Putniņš; sekretārs – ph! Eižens Upmanis; oldermanis – ph! Boriss Krivošapkins (viņš bijis arī pēdējais Fraternitas Arctica oldermanis 1940. gada pavasara-vasaras semestrī pirms korporācijas slēgšanas).
Pēc savas atjaunošanas krievu studentu korporācija “Fraternitas Arctica” imatrikulējās Rīgas Politehniskajā institūta, patlaban – Rīgas Tehniskā universitāte. Kopš tā brīža “Fraternitas Arctica” turpina savu darbību pilnā apjomā, tajā skaitā arī P!K!, kurā tā prezidējusi 2011. gada II semestrī. Patlaban krievu studentu korporācijas «Fraternitas Arctica» darbība ir izplatījusies arī uz Tartu pilsētu, kur Tartu Universitātē tika uzņemta fukšu grupa, kuri ar karteļkorporācijas Vironia palīdzību iegūst nepieciešamās zināšanas un pārņem buršu tradīcijas. Korporācijas “Fraternitas Arctica” darbība ārpus Latvijas robežām tika pārtraukta 1991. gadā, jo ārvalstīs jauni biedri praktiski netika uzņemti.
“Fraternitas Arctica” pastāvēšanas laikā Konventā tika uzņemti aptuveni 800 studenti, no tiem pēc studiju beigšanas filistrējušies vairāk kā 400 biedri. Lai gan “Fraternitas Arctica” ir krievu studentu korporācija, tās biedru sarakstos ir arī latvieši, poļi un citu tautību pārstāvji, kam ir tuva krievu kultūra un valoda.
Studentu korporācijas “Fraternitas Arctica” pazīstamākie biedri:
- Mstislavs Tolstojs, Sanktpēterburgas vicegubernators;
- tēlnieks, grafiķis un lietišķās mākslas meistars, barons Konstantīns Raušs fon Trautenbergs;
- krievu rakstnieks un publicists Mihails Prišvins;
- Latvijas krievu gleznotājs Nikolajs Bogdanovs-Beļskis;
- Latvijas Universitātes profesors, tiesību zinātņu teorētiķis Vasilijs Sinaiskis;
- akadēmiķis, entomologs Arvīds Barševskis – Daugavpils Universitātes rektors no 2007. līdz 2018. gadam;
- kā arī citi ievērojamie zinātnes, mākslas un politikas darbinieki.
Informācijas avoti:
Studentu korporācijas “Fraternitas Arctica” biedru saraksts;
