Mūķene Sergija (Sačavo)

Mūķene Sergija (laicīgais vārds – Ņina Sačavo; 1960. g. 23. novembrī Čerņihivas apgabala Hornostajivkas sādžā, Ukrainas PSR – 2019. g. 11. septembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera priekšnieces palīdze no 1992. līdz 2019. gadam.

Mūķene Sergija (laicīgajā dzīvē – Ņina Sačavo) ir dzimusi 1960. gada 23. novembrī Ukrainā, Čerņihivas apgabala Ripku rajona Hornostajivkas sādžā, pareizticīgo ģimenē.

1976. gadā Ņina Sačavo absolvējusi astoņgadīgo skolu, 1978. gadā – Čerņihivas šūšanas fabrikas arodskolu. Divus gadus viņa nostrādājusi Čerņihivas šūšanas fabrikā, bet pēc tam – no 1980. līdz 1982. gadam strādāja par sanitāri Čerņihivas pilsētas Dzemdību nama Bērnu nodaļā.

Jau kopš agrīnās jaunības gadiem Ņina Sačavo, kas bija audzināta dievbijīgā un dziļi reliģiozajā ģimenē, vēlējusies veltīt savu dzīvi reliģiskai kalpošanai mūķenes kārtā.

1982. gada 26. februārī Ņina Sačavo iestājusies Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klosterī – vienā no nedaudzajiem klosteriem, kas tolaik – ateistiskā režīma laikos – pastāvējis. 1983. gada 21. augustā Rīgas klostera priekšniece igumēne Magdalēna (Žegalova) devusi Ņinai Sačavo svētību valkāt paklausībnieces (jeb novices) tērpu.

1985. gada 3. janvārī Rīgas un Latvijas Metropolīts Leonīds (Poļakovs) iesvētījis Ņinu Sačavo rjasoforā (grieķu val.– radoforo – rjasu nēsājošais, ir mūks jeb mūķene iesācēja, kam atļauts nēsāt melnu garīdznieka virstērpu un kamilavku. Ir zemākā mūku un mūķeņu hierarhijas pakāpe – tulk.piez.). Pēc diviem gadiem – 1987. gada 1. janvārī – Virsgans Leonīds viņu iesvētījis mantijā jeb mūķenes kārtā, kad tiek doti mūķenes mūža svētsolījumi (paklausība, šķīstība, nemantkārība) un jauns vārds. Ņina saņēmusi jaunu vārdu Sergija – par godu svētajam Sirdsskaidrajam Radoņežas Sergijam – Rīgas klostera debesu aizbildnim.

Rīgas sieviešu klosterī mūķene Sergija nokalpojusi 37 gadus, un šeit viņa bez kurnēšanas pildījusi dažādas paklausības, cītīgi un čakli strādājot. Viņa nekad nemeklēja sev kādu vieglāku paklausību, dziedāja klirosā un godprātīgi pildīja ustavščicas pienākumus (ustavščica ir mūķene, kuras pienākumos ietilpst uzraudzīt dievkalpojumu norisi, lai tie notiktu atbilstoši Tipikonam un vietējai klostera paražai – tulk. piez.) Māte Sergija izcēlās ar pieticību un dziļu pazemību, bija ļoti atsaucīga un laipna, pacietīga un nerunīga. Rīgas sieviešu klosterī bija iestājušās un mūķenes kārtā iesvētītas arī viņas māte – mūķene Lavrentija un miesīgā māsa – mūķene Veronika.

1992. gada 13. maijā ar Rīgas un visas Latvijas (tagad – Metropolīta) bīskapa Aleksandra (Kudrjašova) rīkojumu mūķene Sergija (Sačavo) tika iecelta par Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera priekšnieces palīdzi. Ieņemdama tik atbildīgu posteni, māte Sergija allaž kalpojusi par piemēru citām klostera māsām – lūgšanu centībā, pazemībā un čaklumā.

Mūķene Sergija (Sačavo) ir aizgājusi pie Dieva 58 gadu vecumā 2019. gada 11. septembrī.

Informācijas avots:

Православный церковный календарь на 2020 год. Издание Синода Латвийской Православной Церкви. 187.- 188. lpp.