Semjons Cifanskis
Semjons Cifanskis (1932.g. 16. augustā Kijevas apgabalā, Ukrainas PSR) – habilitēts inženierzinātņu doktors (Dr. habil. sc. ing.), Rīgas Tehniskās universitātes profesors, pasaulē atzīts speciālists mehānikas jomā.
1955. gadā Semjons Cifanskis ir absolvejis Harkovas Augstāko aviācijas inženieru skolu. No 1955. līdz 1962. gadam viņš ir dienējis PSRS Gaisa bruņoto spēku ierindas lidotāju daļās. 1962. gadā viņš iestājies A.F. Možaiska Gaisa bruņoto spēku akadēmijas aspirantūrā, 1965. gadā aizstāvējis tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju, un 1970. gadā, pēc doktora disertācijas aizstāvēšanas, ieguva tehnisko zinātņu doktora zinātnisko grādu. No 1965. līdz 1975. gadam Semjons Cifanskis strādāja par pasniedzēju, pēc tam - par Lidaparātu konstrukciju katedras vadītāju Permā (Krievijā).
No 1975. līdz 1991. gadam Semjons Cifanskis strādāja Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) (toreizējā Rīgas Politehniskajā institūtā). Viņš ieņēma profesora akadēmisko amatu šīs augstskolas Materiālu pretestības katedrā un strādāja par Mašīnu un mehānismu dinamikas problēmu laboratorijas galveno zinātnisko līdzstrādnieku.
1991. gadā Semjons Cifanskis bija nodibinājis RTU MI jaunu zinātniski pētniecisko laboratoriju „Svārstību sistēmu nelineārie efekti” (“Нелинейные эффекты колебательных систем”). Šīs laboratorijas zinātniskais virziens ir lietderīga dinamisko sistēmu nelineāro efektu izmantošana rūpniecībā un lauksaimniecībā, diagnostikā un bionikā, kavitācijas un augstspriegumu plazmas procesos. Kopš 1991. gada profesors ir šīs laboratorijas zinātniskais vadītājs, kā arī no 1996. līdz 2010. gadam viņš bija vadījis RTU Latvijas Tehnoloģiskā parka firmu "Latinvent".
Semjona Cifanska zinātnisko interešu loks ir ļoti plašs: analogās un ciparu hibrīda skaitļošanas mašīnas, nelineārās vibrācijas tehnoloģiskās pielietošanas mašīnas, nelineārā vibrodiagnostika, kavitācijas un augstspriegumu plazmas tehnoloģijas, zemūdens roboti-zivis.
Semjons Cifanskis ir 360 zinātnisko darbu autors, to skaitā 10 monogrāfiju un grāmatu (divas viņa monogrāfijas atrodas ASV Kongresa bibliotēkā); profesors ir 150 izgudrojumu un patentu autors. S. Cifanska izstrādātās iekārtas un tehnoloģijas tika ieviestas Latvijas un ārvalstu uzņēmumos. 20 no 40 tehniskajām izstrādnēm ir aizsargātas ar izgudrojumu autorapliecībām. S. Cifanska tehniskās izstrādnes tika ieviestas daudzos Krievijas uzņēmumos (Maskavā, Habarovskā, Kurskā, Permā, Kaļiņingradā, Kislovodskā, Penzā, A. Tupoļeva KB); kā arī Ukrainas (Kijevas), Gruzijas (Tbilisi), Uzbekistānas (Taškentas), Turkmēnijas (Ašhabadas) uzņēmumos.
Turpmāk tekstā mēs minēsim dažus S. Cifanska un viņa vadītās laboratorijas darbinieku tehnisko izstrādņu ieviešanas piemērus.
Rīgas Tehniskajā universitātē Semjons Cifanskis ir vadījis darbus, kuru rezultātā tika radīti nesagraujošās kontroles līdzekļi kosmiskajam kuģim „Buran”. Viens no diagnostikas aparātiem ir atzīmēts ar PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstādes sudraba un bronzas medaļām (1984. g.), kā arī ar Starptautiskās izstades Plovdivā (Bulgārijā) goda diplomu (1985. g.).
Virkne tā laikposma S. Cifanska laboratorijas izstrādņu ir aprakstītas interesantā, saistoši uzrakstītajā grāmatā:
Рабинович Б.И., Брусиловский А.Д. «От баллистической ракеты Р-1 до космического комплекса Энергия–Буран. О людях и свершениях» („No balistiskās raķetes P-1 līdz kosmiskajam kompleksam Energija – Buran. Par cilvēkiem un sasniegumiem.”) Москва, Институт космических исследований РАН, Изд. дом «Космос», 2009, 483 lpp. (http://www.iki.rssi.ru/books/rabinovich.pdf)
Aparāts “SARGS”, kas domāts mitruma mērīšanai, ir ieviests Izraēlas, Japānas, ASV, Somijas, Spānijas, Beļģijas, Vācijas, Igaunijas un Austrālijas firmās. Kopā ar Kobes Universitātes (Japāna) zinātniekiem, pamatojoties uz kopīgo zinātnisko pētījumu rezultātiem, Kobes pilsētā tika uzbūvēts stends, kas domāts noguruma plaisu diagnostikai smago enerģētisko objektu rotējošajos rotoros.
Eiropas Savienības zinātniskā projekta „Vibrācijas tehnoloģijas kuģa korpusa zemūdens daļas attīrīšanai” (“Вибрационная технология подводной очистки корпуса судна”) ietvaros (2002–2004) kopā ar Spānijas, Grieķijas un Zviedrijas zinātniekiem tika piedāvāta un eksperimentāli pārbaudīta efektīva augstspriegumu plazmas kuģa korpusa zemūdens daļas, neievietojot kuģi sausajā dokā, attīrīšanas metode.
Semjona Cifanska vadībā tika izstrādātas mazuta ūdens kavitācijas tehnoloģijas un radīta virkne aparātu, kas nodrošina būtisku degvielas taupīšanu un veicina apkārtējās vides aizsardzību. Šīs tehnoloģijas tika ieviestas un aparāti izmantoti daudzos Latvijas uzņēmumos: Madonas un Rēzeknes siltumtīklos; Jelgavas, Aizkraukles, Ķeguma pilsētu katlumājās; Valmieras Piena kombinātā, Jaunpagasta spirta rūpnīcā, Rīgas TEC-2.
Ventspilī kopā ar R. Ziemeli tika uzbūvēta Latvijā pirmā minirūpnīca, kas nodarbojas ar ekoloģiski tīrā šķidrā humīnu mēslojuma kavitācijas ekstrakciju no kūdras. Šīs rūpnīcas produkcija bija izturējusi dažādus eksperimentālos pārbaudījumus, tai skaitā, arī lauka apstākļos, un tā tiek realizēta Latvijas tirdzniecības tīklā. Modificētie kavitācijas reaktoru varianti šādas produkcijas ražošanai 2009. gadā tika ieviesti firmā «ROLS» (direktors A. Homutiņins) Daugavpilī; 2012. gadā – firmā «KAVIT» (direktors V. Zālītis). 2010. gadā tika dibināts Latvijas Humīnu institūts (S. Cifanskis ir viens no tā dibinātājiem); Olainē tika pabeigta jaunas humīnu vielu ražošanas uz kavitācijas tehnoloģijas pamata rūpnīcas būvēšana (direktors O. Kukainis), un 2012. gadā Valkā tika pabeigta humīnu vielu ražošanas eksperimentālā ceha būvēšana (direktors V. Zālītis). Tādā veidā tika likti pamati tam, lai Latvijā varētu attīstīties jauna kūdras pārstrādes rūpniecības nozare – rūpnieciskā humīnu vielu ieguve, pielietojot kavitācijas tehnoloģijas.
Daudzas S. Cifanska laboratorijas izstrādnes tika eksponētas Starptautiskajās zinātniski tehniskajās un rūpnieciskajās izstādēs Vācijā (1993. gadā Hamburgā, 2002. gadā Hanoverā), Somijā (2002. gadā Tamperē), Lietuvā (2002., 2003. gadā Viļņā), Baltkrievijā (2003. gadā Minskā), kā arī 2002. gada martā tika demonstrētas Latvijas Dienās Nīderlandē. Regulāri, sākot ar 2000. gadu, S. Cifanska vadītā zinātniski pētnieciskā laboratorija piedalās Latvijā rīkotajās Starptautiskajās izstādēs “Baltic Industry” un “Baltic Dynamics”.
Semjons Cifanskis ir Latvijas Republikas Valsts prēmijas zinātnes un ražošanas jomā laureāts (1990.g.), viņš ir Latvijas Nacionālās Cieta ķermeņa mehānikas komitejas loceklis (no 1993.g.), Ņujorkas Zinātņu akadēmijas (ASV) īstenais loceklis (no 1995. g.). 1998. gadā Lielbritānijas Starptautiskais biogrāfiju centrs nosauca S. Cifanski par gada cilvēku un 1999. gadā apbalvoja viņu ar goda medaļu par sasniegumiem zinātnē un tehnikā. S. Cifanskis ir Krievijas „Nacionālās tehnoloģiskās grupas” («Национальная технологическая группа») eksperts, viņš ir RTU Mehānikas institūta zinātnisko grādu piešķiršanas Zinātniskās padomes loceklis. Pēc dažādu pasaules organizāciju ielūguma, S. Cifanskis bija lasījis lekciju ciklu tēmā par nelineāro efektu izmantošanu vibrācijas tehnikā (Sofijas Kalnu mineraloģijas institūtā, Bulgarijā 1990. gadā; Čehijas Tehniskajā universitātē, Prāgā 1996. gadā; Augstākajā ekonomikas skolā, Lodzā, Polijā 1999. gadā; Aalborg University Esbjerg, Dānijā 2005. gadā un citos).
Semjona Cifanska zinātniskā darbība ir anonsēta šādos starptautiskajos izdevumos: “Кто есть кто в мире” („Kas ir kas pasaulē”) un “Кто есть кто в науке и технике” („Kas ir kas zinātnē un tehnikā”) (izdevn. Marquis, ASV);
“Международный биографический справочник“(„Starptautiskā biogrāfiju grāmata”);
“Выдающиеся люди 20 века” („20. gadsimta izcilie cilvēki”) un “2000 выдающихся ученых 20 века” („20. gadsimta 2000 izcilie zinātnieki”) (Starptautiskais biogrāfiskais centrs, Kembridža, Anglija);
“Кто есть кто в Латвии” („Kas ir kas Latvijā”).
Savu mūžu un radošo enerģiju Semjons Cifanskis ir veltījis ne tikai zinātniskajiem pētījumiem un tehnikas attīstībai. Viņš ir lieliskas ģimenes galva, gādīgs tēvs un vectēvs. Dzīvesbiedre Nadežda Cifanska ir inženiere konstruktore. Cifansku ģimenē uzauguši 2 bērni – dēls Vadims Cifanskis, meita – Jūlija Cifanska (pēc apprecēšanās – Ignatoviča), kā arī četri mazbērni – Artjoms, Poļina, Ruslans un Darja. Semjons Cifanskis ilgus gadus ir veltījis arī savam vaļas priekam – kokgriezumiem.
Ērika Tjuņina
Informācijas avoti:
Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. 5.daļa. – Rīga: RTU izdvniecība, 2017., 321. lpp.