Sergejs Belocvetovs

Sergejs Belocvetovs (1873. g. 16. martā Krievijas impērijas Vladimiras guberņā – 1938.g. 22. martā Rīgā, Latvijas Republikā) – redaktors un pedagogs.

S. Belocvetovs dzimis Vladimiras guberņas Pokrovas apriņķa Kiržačas pilsētā garīdznieka Alekseja Belocvetova ģimenē. Beidzis Garīgo semināru, pēc tam Maskavas universitātes juridisko fakultāti.

Pēc universitātes beigšanas nоzīmēts par Harkovas guberņas Kupjanskas apriņķa nodokļu inspektora palīga pienākumu izpildītāju, 1900. gadā pārcelts tajā pašā amatā uz Volīnijas guberņas Žitomiras apriņķi. Gada beigās slimības dēļ no dienesta atvaļināts. 1903. gadā nozīmēts par Vladimiras guberņas Meļenku pilsētas notāru. Pēc tam  atkal ieņēma šādu amatu Ukrainas guberņās.

Līdz pat 1923. gadam strādāja par notāru Jekaterinoslavas guberņas Aleksandrovskas pilsētā, no 1921. gada – Zaporožjē (no 1939. gada – Zaporožjes apgabala centrs Ukrainā). 1923. gadā pēc brāļa, uzņēmēja, Nikolaja izsaukuma Belocvetovs atbrauca uz Latviju un sāka darboties žurnālistikā, brāļa finansētajos izdevumos: laikrakstā „Slovo” un žurnālā „Perezvoni”, skaitījās abu izdevumu nominālredaktors. Diemžēl darbs bija veltīgs, jo minētie izdevumi neizturēja konkurenci ar koncernu „Segodņa” un 20. gadu beigās pārtrauca iznākt.

S. Belocvetovam nācās pievērsties pedagoģiskai darbībai. 1932. gadā Latvijas Izglītības ministrijas Cenzu komisija atzina S. Belocvetovu par likumīgu ticības mācības skolotāju krievu vidusskolās. S. Belocvetovs strādāja Rīgas 4. krievu pamatskolā, vēlāk Rīgas 13. krievu pamatskolā. 1934. gadā Latvijas Pareiztcgas Baznīcas Sinode nozīmēja S. Belocvetovu par ticības mācības skolotāju  Rīgas krievu izglītības biedrības vakara ģimnāzijā.

S. Belocvetovs samērā aktīvi iesaistījās krievu sabiedrisko organizāciju darbībā: bija Krievu skolotāju savienības biedrs, Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles krievu draudzes padomes loceklis. Bija krievu studentu korporācijas «Fraternitas Arctica» filistru biedrības goda bieds.

1900. gadā S. Belocvetovs salaulājās Kiržačā ar tirgoņa meitu Antoņinu Kaluginu. Laulībā piedzima divas meitas: Olga (1906; laulībā Eiste) un Natālija (1910; laulībā Kosinska).

Sergejs Belocvetovs miris 1938. gada 22. martā, apglabāts Rīgā, Pokrovas kapos.

Sergeja Belocvetova nekrologa rakstīts: „… mierīgais un labsirdīgais raksturs, iejūtīgā dvēsele un sirds dāsnums dāvāja viņam draugus no dažādiem sabiedrības slāņiem un starp cilvēkiem, ar kuriem nācās vienkārši saskarties. Jo īpaši viņu mīlēja bērni un cienīja jaunieši…”

Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

LVVA, 1632.f., 1.apr., 1724 l.

Умер С. Белоцветов. – Сегодня, 1938, 24 марта.