Leonīds Vitvickis

Leonīds Vitvickis (1856. g. 18. maijā, Hersonas guberņā, Krievijas impērijā – 1920. g. 17. februārī, Rīgā, Latvijas Republikā) –žurnālists, redaktors un teātra darbinieks.

Dzimis Hersonas guberņā. Mācījies Rīgas Politehnikumā. Jau studiju gados Rīgas politehnikumā izcēlās ar humanitārām interesēm: organizēja pašdarbības izrādes uz Krievu Arodapvienību nama skatuves, rakstīja rakstus.

Bija pirmās Rīgas krievu studentu korporācjas «Borystenia» filistrs.

L. Vitvickis vairākus gadu desmitus nostrādāja Rīgā par žurnālistu un redaktoru. Lūk, ko par viņa avīžnieka, žurnālista darbību 1921. gadā (gadu pēc viņa nāves) rakstīja laikraksts „Rižskij kurjer”: „Rediģēja pirmo vietējam lasītājam domātu ilustrēto žurnālu. Pārskatot izdevumu tagad, nevar vien nobrīnīties, cik strikti noteikts plāns un laba mākslinieciskā gaume piemita šim jauneklim, kurš bez kādas pieredzes un materiāliem līdzekļiem laida pasaulē šo izdevumu. 22 gadu vecumā Vitvickis jau bija krievu avīzes redaktors.». Augšminētais citāts bija nodrukāts laikrakstā „Rižskij Vestņik”. Pēc konflikta ar izdevēju (Vitvicka pozīcija izdevējam nešķita pietiekoši konservatīva) Leonīds Vitvickis sāka izdot laikrakstu ”Rižskije Vedomosti”, vēlāk ilgus gadus bija krievu dienas laikraksta "Rižskaja misļj” redaktors.
Latvijas krievu sabiedrības vēsturē Leonīds Vitvickis palicis ne tikai kā žurnālists, bet arī kā teātra darbinieks. Manis pieminētajā laikraksta „Rižskij kurjer” rakstā apliecināts, ka Vitvickis bija viens no tiem, kas cīnījās par speciālas ēkas celtniecību Rīgas Krievu teātra vajadzībām. Lūk, kā prese aprakstīja šos pūliņus: „Kad pilsētas valde beidzot ķērās pie šīs būves, Vitvickis gandrīz visu savu brīvo laiku pavadīja pie jaunceltnes. Viņš organizēja galvotāju sabiedrību, kas uzņēmās atbildību par teātra jauno ēku. Vitvickis pats personīgi devās uz Viļņu, lai pierunātu Nezlobinu uzņemties Rīgas teātra antreprīzi, kas tolaik bija liels risks. Vitvickis pats uzņēmās pilsētas pirmā krievu teātra mākslinieciskā direktora pienākumus”.

Vitvickim nebija sveša arī politiskā darbība, viņš bija viens no Pirmās Valsts Domes vēlēšanu progresīvā bloka līderiem Rīgā. 1914. gadā Vitvickis reģistrēja biedrību jauna Krievu nama celtniecībai Rīgā, taču Pirmais pasaules karš izjauca tā realizāciju. Kara laikā Leonīds Vitvickis devās evakuācijā uz Petrogradu.

Piedalījās Balto kustībā, kur iedragāja savu veselību un spēkus.  1920. gadā Leonīds Vitvickis atgriezās Rīgā, taču nomira burtiski divas nedēļas pēc atgriešanās.

Leonīda Vitvicka pirmajā laulībā dzimusī meita Ksenija Vitvicka, Rīgas sieviešu Lomonosova ģimnāzijas klases dāma (audzinātāja), izdarīja pašnāvību 1910. gadā.

Dzīvesbiedre otrajā laulībā bija Božena Vitvicka (dzimusi Zaborovska).

Aleksandrs Gurins