Pēteris Prokofjevs

Pēteris Prokofjevs (1925. g. 1. augustā Daugavpils apriņķī, Latvijas Republikā – 2000. g. 1. decembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – speciālists kodolfizikas jomā, kopš 1992. gada Latvijas Zinātņu Akadēmijas akadēmiķis.

Pēteris Prokofjevs dzimis 1925. gada 1. augustā Latvijā, «zilo ezeru zemē» Latgalē – Daugavpils apriņķa Aulejas pagasta Luņu sādžā. Viņa tēvs Trofims Prokofjevs bija zemnieks un mūrnieks, kas daudzās Latvijas pilsētās būvēja dzīvojamos namus, māte – mājsaimniece. 1932. gadā Pēteris Prokofjevs iestājās Vāveru četrgadīgajā skolā, tad turpināja mācības Grāveru sešgadīgajā skolā (1937.-1940.g.g.). 1940. gadā pēc pamatskolas absolvēšanas viņš iestājās Daugavpils Ekonomikas tehnikumā (1941.-1944. gados – Valsts Komercskola), 1945. gadā viņš absolvēja tehnikumu, eksternā nokārtoja vidusskolas eksāmenus un tad iestājās Latvijas Valsts Universitātes Fizikas un Matemātikas fakultātē. 

Pēc Latvijas Valsts Universitātes  absolvēšanas Pēteris Prokofjevs pēc kadru sadales tika nosūtīts uz Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Fizikas un Matemātikas institūtu (kopš 1951. gada Fizikas institūts), kur viņš arī nostrādāja visu savu mūžu.  Šajā institūtā viņš sāka strādāt par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku savā specialitātē – optika un atomu spektroskopija. 1952. gadā Fizikas institūta direktors Igors Kirko nolēma mainīt Atomu spektroskopijas laboratorijas zinātnisko virzienu uz kodolfizikas virzienu. Tolaik kodolfizika bija ārkārtīgi populāra visā pasaulē.

1952. gadā Pēteris Prokofjevs iestājās Ļeņingradas Vissavienības D. Mendeļejeva v.n. Metroloģijas zinātniski pētnieciskā institūta aspirantūrā. Viņa zinātniskā darba tēma bija saistīta ar beta spektrometra izveidi, jo ar tā palīdzību varēja mērīt gan gamma starojuma spektrus pēc fotoelementiem, gan iekšējās konversijas elektronu spektrus, kas konkurēja ar gamma starojuma procesu. 1957. gadā P. Prokofjevs sekmīgi aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju.  

Pēc atgriešanās mājās P. Prokofjevs turpināja savu darbu LPSR ZA Fizikas institūtā, tagad gan ieņemot vecākā zinātniskā līdzstrādnieka amatu. Tajos laikos tika pieņemts PSRS Valdības lēmums par pētnieciskā reaktora būvēšanu Latvijā, un kopš 1958. gada visa Pētera Prokofjeva darbība bija cieši saistīta ar Salaspils zinātniskā kodolreaktora celtniecības organizēšanu un darbu kodolreaktorā. Fizikas institūtā izveidoja reaktora laboratoriju, uz tās bāzes 1961. gadā tika izveidota Kodolreakciju laboratorija, kuru T. Prokofjevs vadīja līdz pat 1997. gadam. Pēc kodolreaktora celtniecības pirmā etapa sekmīgā nobeiguma P. Prokofjevs sāka nodarboties ar eksperimentālo iekārtu izstrādi.  

1961. gada 26. septembrī Salaspilī tika iedarbināts kodolreaktors (pētnieciskais tipveida reaktors – PTR) (kriev. abreviatūra – ИРТ – исследовательский реактор типовой). Šis kodolreaktors deva iespēju arī Latvijas fiziķiem iesaistīties zinātnieku – atomkodola pētnieku starptautiskajā kopā. Jau 20. gadsimta 60. gadu sākumā tika radītas dažas oriģinālas ierīces, kuru tehniskie parametri atbilda pasaules standartiem. Pētera Prokofjeva tiešajā vadībā tika radīta unikāla eksperimentālā ierīce – beta spektrogrāfs, ar tā palīdzību veiktie pētījumi ātri ieguva plašu atzinumu gan PSRS, gan aizrobežas speciālistu vidū. 70. gadu vidū sākās sekmīga  Latvijas fiziķu sadarbība ar kodolcentriem Francijā un Vācijā, kas turpinās arī patlaban. Visus šos gadus Pēteris Prokofjevs nodarbojās arī ar kodolfizikas speciālistu sagatavošanu, lasot lekcijas Latvijas Valsts Universitātē (1959.-1961.g.g.) un Daugavpils Pedagoģijas institūtā (1960.-1965. g.g.), kā arī vadot aspirantus. Viņa vadībā Latvijā tika izveidota eksperimentālās kodolfizikas skola, aizstāvētas 8 zinātņu kandidāta disertācijas un  pieci Kodolreakciju laboratorijas darbinieki kļuva par habilitētiem zinātņu doktoriem. Pēteris Prokofjevs ir 110 zinātnisko rakstu, 3 monogrāfiju un vairāk nekā  230 referātu tēžu un atskaišu autors.

Varētu droši teikt, ka kodolfizikas attīstības vēsture Latvijā ir cieši saistīta ar Pētera Prokofjeva ilggadīgo darbību. 1971. gadā viņš aizstāvēja doktora disertāciju, 1972. gadā tika apbalvots ar Latvijas PSR Valsts prēmiju. 1978. gadā  Pēteris Prokofjevs tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājlocekli, 1992. gadā  – par akadēmiķi; 1982. gadā viņš saņēma profesora zinātnisko nosaukumu. 1996. gadā P. Prokofjevs saņēma Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fridriha Candera prēmiju par pētījumu kompleksu „Smago kodolu, kas atrodas deformācijas pārejas zonās, īpašības”(«Свойства тяжелых ядер, расположенных в переходных областях деформации»), bet 2001. gadā – Edgara Siliņa prēmiju fizikā. Paralēli zinātniskajam darbam P. Prokofjevs strādāja par Institūta direktora vietnieku  – Salaspils kodolreaktora vadītāju (1958.-1962. g.g. un 1982.-1988.g.g.). 

1998. gadā Salaspils kodolreaktora darbība tika apstādināta. Tomēr Latvijas zinātnei grūtajos apstākļos mūsu valsts fiziķi arvien turpina savus pētījumus, par ko daudzkārt būtu  jāpateicas P. Prokofjevam un viņa nodibinātajiem kontaktiem un uzsāktajai sadarbībai ar Vācijas, Čehijas, ASV, Francijas, Krievijas un citu valstu fiziķiem.

1997. gadā Pēteris Prokofjevs atstāja adminstratīvi organizatorisko darbu, bet joprojām turpināja zinātnisko darbu. Tanī pat gadā viņam tika piešķirts Valsts emeritētā zinātnieka nosaukums. Savu pēdējo referātu Starptautiskajā konferencē Sanktpēterburgā Pēteris Prokofjevs nolasīja 2000. gada jūnijā, bet 2000. gada 1. decembrī viņš mira. No dzīves aizgāja godīgs, zinātnei un cilvēcei bezgalīgi uzticīgs cilvēks.

Ērika Tjuņina

P. Prokofjeva pateicības vārdi saviem skolotājiem:

«Kādēļ es no ekonomikas pārgāju pie fizikas? ... Acīmredzami, šai ziņā liels nopelns pieder maniem pasniedzējiem. Es pateicos savam Grāveru pamatskolas skolotājam Aprubam un Daugavpils Komercskoas pasniedzējām V. Šulcei un J. Zilānei. Visbeidzot, izšķirošo lomu nospēlēja LVU Fizikas un Matemātikas fakultātes docenta Jāzepa Čudara pasniedzēja darbība, jo viņš aktīvi aicināja jauniešus studēt universitātē, kā arī docenta Ludviga Jansona pedagoģiskais talants…vēl es pateicos laboratorisko darbu vadītājai Almai Jansonei un profesoram Jāzepam Eidusam par saturīgu atomu spektroskopijas kursu. Manas zināšanas kodolfizikas jomā īpaši ietekmēja Borisa Džeļepova kodolfizikas lekciju kurss, kā arī viņa vadītie semināri Sanktpēterburgas (Ļeņingradas) Universitātē». (Latvijas Zinātņu Akadēmijas akadēmiķis Pēteris Prokofjevs. Rīga, 2000, 38.lpp.)

Skat. arī: Latvijas Zinātņu Akadēmijas akadēmiķis Pēteris Prokofjevs. Biobibliogrāfija. Rīga, 2000, 122.lpp.; Salaspils zinātniskā kodolreaktora 50 gadi. 1961 – 2011. Sastādītājs Valdis Gavars. Rīga: Zinātne, 2010, 360 lpp.