Pjotrs Čardiņins

Pjotrs Čardiņins (1873. gada 27. janvārī/ 8. februārī Permas guberņā [?], Krievijas impērijā – 1934. gada 14. augustā Odesā, Ukrainas PSR) – kinorežisors, scenārists un aktieris mēmā kino periodā. 1920.–1923. gadā devis ieguldījumu Latvijas kinomākslas attīstībā.

Pjotrs Krasavcevs (Čardiņins ir skatuves pseidonīms) ir dzimis zemnieku ģimenē, precīza viņa dzimšanas vieta nav zināma – pētnieki parasti min vai nu par Permas, vai nu Penzas guberņu. Zemnieka dēlam izdevās absolvēt Maskavas Filharmoniskās biedrības Muzikāli dramatiskās skolas Drāmas klasi. Viens no P. Krasavceva (Čardiņina) pasniedzējiem šajā skolā bija slavenais Vladimirs Ņemirovičs-Dančenko (1858–1943) – nākamais Maskavas Dailes teātra (krievu: МХАТ) dibinātājs.

Pjotrs Čardiņins bija aktieris un režisors vairākos Krievijas teātros. 1908. gadā viņš tika uzaicināts filmēties spēlfilmās "Dziesma par tirgotāju Kalašņikovu" (kriev.: «Песнь про купца Калашникова») un "XVI gadsimta krievu kāzas" (kriev.: «Русская свадьба XVI столетия»), pēc kurām viņš pilnībā veltīja sevi kinomākslai. Drīz vien viņš kļuva par vadošo kinorežisoru Aleksandra Hanžonkova (1877–1945) Krievijas impērijā lielākājā filmu kompānijā. Čardiņina debija kinorežijā bija filma "Tumsas spēks" (kriev.: «Власть тьмы»; 1909. g.). Kopumā pirms 1917. gada boļševiku revolūcijas Pjotrs Čardiņins bija uzņēmis vairāk nekā simts spēlfilmu. Mūsdienu krievu kino vēsturnieki apgalvo, ka tieši Pjotra Čardiņina filmās filmējušies pirmie krievu aktieri, kurus var saukt par kinozvaigznēm.

1920. gadā kinorežisors emigrējis no Padomju Krievijas uz Latvijas Republiku. Latvijā kopā ar latviešu aktieri un režisoru Vili Segliņu (1882–1961) viņš nodibinājis akciju sabiedrību "Latvju Filma". Šī akciju sabiedrība uzņēma vairākas spēlfilmas, kuru režisors ir Pjotrs Čardiņins. Turklāt V. Segliņš un P. Čardiņins organizēja kinomākslas kursus, kuros viņi paši arī pasniedza. Piemēram, šajos kursos mācījās slavenā latviešu aktrise Lilita Bērziņa (1903–1983).

1921. gada 18. augustā Rīgas kinoteātrī “Grand Kino” notika spēlfilmas "Laiku viesulī" pirmizrāde. Šī filma tika uzņemta pēc izcilā latviešu dzejnieka un rakstnieka Jāņa Akuratera (1876–1937) scenārija. Filmas režisors bija Pjotrs Čardiņins, filmā citu vidū filmējušies tādi aktieri kā Alfrēds Amtmanis-Briedītis (1885–1966), Lilija Ērika (1890–1981), Vilis Segliņš. Tajos pašos gados Čardiņins bija režisors un scenārists spēlfilmai "Fricītis jūrmalā".

1922. gada 20. februārī kinoteātrī “Moulin Rouge” Rīgā notika filmas "Psihe" pirmizrāde. Šajā Pjotra Čardiņina režisētajā filmā galvenās lomas spēlēja Eduards Smiļģis (1886–1966), Jūlija Skaidrīte (1871–1942), Lilita Bērziņa un citi slaveni latviešu aktieri. Pjotrs Čardiņins kļuva arī par spēlfilmas "Vilkiem mests laupījums" scenāristu un režisoru. Filmas pirmizrāde notika 1922. gada 25. septembrī kinoteātrī “Grand Kino”, un tajā galvenās lomas atveidoja latviešu aktieri Olga Veinberga un Voldemārs Švarcs (1884–1957).

1923. gadā Pjotrs Čardiņins izceļojis no Latvijas un sāka strādāt Odesā par kinoaktieri, kinorežisoru un scenāristu. Lūk, kā viņu piemin aktrise, kinorežisore un scenāriste Margarita Barska (1903–1939), kura sešus gadus bija P. Čardiņina sieva: "Viņš ir viens no labākajiem krievu intelektuālās bohēmas pārstāvjiem. Strādāt visu savu mūžu, jokot, iedzert, atdot naudu līdz pēdējai kapeikai, saglabāt pastāvīgu labestīgu attieksmi pret cilvēkiem, liekt pakavus ar rokām, radīt krievu kinematogrāfiju un pirms nāves nopūsties, ka... cik vēl jauku meiteņu ir palicis."

Pjotrs Čardiņins ir miris no vēža 1934. gada 14. augustā Odesā un ticis apglabāts Otrajā Kristiešu kapsētā.

Informācijas avoti:

Interneta resursi.