Nikolajs Rominskis

Nikolajs Rominskis (1868. g. 14. septembrī  Krievijas Impērijas Kijevas guberņā – 1943. g. Vācijā) — mākslinieks, zīmēšanas skolotājs.

Nikolajs Rominskis ir dzimis Kijevas guberņas Kaņevas pilsētā. 1903. gadā viņš absolvējis Sanktpēterburgas Mākslas akadēmiju.

Savu meistarību gleznotājs pilnveidojis Francijā, Vācijā un Itālijā.

Pirmā pasaules kara laikā N. Rominskis dienējis aktīvajā armijā un kara gaitas pabeidzis, būdams pulkvedis.

Jau 1919. gadā Nikolaja Rominska vārds figurē Rīgas pilsētas krievu vidusskolas (b. Lomonosova) Pedagoģiskās padomes sastāvā.

N. Rominskis apmetās uz dzīvi Rīgā, jo viņš bija precējies ar baltvācieti Idu, kuras vecāki bija uzdāvinājuši jaunlaulātajiem daudzstāvu akmens namu Rīgā, Miera un Kazarmu ielu krustojumā. Šī dāvana devusi māksliniekam iespēju kopā ar dzīvesbiedri apmesties Latvijā pēc Krievijas Impērijas sabrukuma. Dzīvesbiedri Rominski dzīvojuši lielā desmitistabu dzīvoklī, kurā atradās arī gleznotāja darbnīca.

Nodarbes glezniecības laukā mākslinieks apvienojis ar darbu skolā.  

1927. gadā N. Rominskis devās ceļojumā uz Argentīnu, lai tur varētu ārstēt  sievu. Šim nolūkam nācās pārdot viņu īpašumā esošo namu. Žurnālā “Škoļnije godi/Skolas gadi” tika publicēti fragmenti no viņa ceļojuma piezīmēm. Literārā darbība bija viena no mākslinieka radošās dabas sastāvdaļām, kaut gan par veiksmīgu to nevarētu nosaukt. Viņa publikācijas iznāca ar pseidonīmu N. R. Rominskis-Doņecs.

62 gadu vecumā, sākot ar 1931. gada 1. septembri, Nikolajs Rominskis aizgāja pensijā.  

1939. gadā Rominsku ģimene repatriējās uz Vāciju. Savu pēdējo dzīves stundu mākslinieks sagaidīja 1943. gadā Poznaņā (vāccu – Posen).

Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

LVVA, 1632. f., 1. apr., 17953. l.;

Рижская городская русская гимназия (бывшая Ломоносовская) 1919-1935. – Рига, 1999. (Rīgas pilsētas krievu ģimnāzija (bijusī Lomonosova) 1919-1935. - Rīga, 1999.)