Gaļina Pendilla
Gaļina Pendilla (dzim. Sultana, pirmā laulībā – Kļimenko; 1937. g. 5. maijā Rīgā, Latvijas Republikā – 2011. g. 7. jūlijā, Teritauna, Ņujorkas št., ASV) – māksliniece ilustrātore , tulkotāja, sabiedriskā darbiniece.
Viņas vectēvs pēc tautības bija karaīms, Rīgā viņam piederēja divi tabakas veikali. Tabaka, kuru pārdeva šajos veikalos, tika piegādāta no Sultanu ģimenei piedrošajām tabakas plantācijām Eipatorijā un Akmečetā. Pēc vectēva nāves ģimeni sāka uzturēt jaunākais no trijiem viņa dēliem Semjons, nākamais Gaļinas tēvs. 1940.-1941. gadu Staļina masu represiju laikos represīvie orgāni nepakļāva viņu represijām, kaut gan viņš bija pārliecināts ka agri vai vēlu visa ģimene tiks deportēta uz Sibīriju. Tādēļ 1944. gadā Sultanu ģimene bija spiesta pārcelties uz Vāciju, bet piecus gadus vēlāk uz ASV.
Mākslinieces talantu Gaļina Pendilla mantoja no sava tēva, kas bija portretists, apveltīts ar bagātām mākslinieciskās izteiksmes spējām. 17 gadu vecumā viņa iestājās vienā no Amerikas visslavenākajām mākslas skolām – Ņujorkas Pratta institūtā un absolvēja šo mācību iestādi, saņemot mākslas bakalaura diplomu. Vairāk kā 20 gadus Gaļina ilustrēja žurnāla „Vogue” dāmu un bērnu modes nodalījumus, kā māksliniece noformētāja un mākslinieciskā redaktore sadarbojās ar Ņujorkas, Vašingtonas, Čikāgas un citu Amerikas lielpilsētu vadošajām reklāmas aģentūrām. Viņas zīmējumi regulāri tika publicēti vispopulārāko laikrakstu un žurnālu lappusēs.
Tomēr gadu gaitā zīmētās ilustrācijas pakāpeniski tika aizstātas ar fotogrāfijām, un 1974. gadā māksliniecei nācās mainīt savu radošo nodarbi – viņa kļuva par tulkotāju, nodarbojās ar dažādu tekstu tulkošanu no krievu uz angļu valodu. 1990. gadā Gaļina kopā ar savu dzīvesbiedru Grantu Pendillu izveidoja ASV Krievu tulkotāju dienestu.
1990. gadu sākumā Gaļina atkal pievēršas glezniecībai, vienlaicīgi viņa izmēģina sevi arī tēlniecībā. No 1999. līdz 2009. gadam viņa apmeklēja grafikas privātstundas pie slavenā spāņu mākslinieka Luīsa Ortegas. Neizsīkstoša interese par dzīvi visās tās izpausmēs, cenšanās attēlot cilvēka iekšējās pasaules neatkārtojamo individualitāti un dinamismu, mēģinājumi atveidot personības, kas atrodas uz laikrites un mūžības robežas, izjūtas – tas viss mudina mākslinieci pastāvīgi meklēt netriviālas daiļrades formas. Jau brieduma gadus sasniegusi, Gaļina Pendilla tomēr turpina apgūt jaunas glezniecības un tēlniecības tehnikas Vestčesteras tēlotājas mākslas centrā.
Pēdējā desmitgadē viņas mākslas darbi aizvien vairāk piesaista kritiķu un mūsdienu glezniecības cienītāju interesi. Gaļinas Pendillas mākslas darbi daudzkārt tika eksponēti slavenajās mākslas izstāžu zālēs, tai skaitā, arī Ņujorkas Pratta institūtā, Vestčesteras tēlotājas mākslas centrā un galerijā «Arsoma» (Vašingtona). Šā gada laikā ASV tika rīkotas trīs Gaļinas Pendillas personālizstādes.
1999. gadā, pēc iziešanas pensijā dzīvesbiedri Gaļina un Grants Pendilli paši par saviem līdzekļiem uzsāka programmu, kuras mērķis sniegt palīdzību Krievijas bāreņiem invalīdiem. 2005. gadā šī programma tika paplašināta un pārveidota par labdarības Fondu Pendill. Šis Fonds pastāvīgi sadarbojas ar Krievijas labdarības fondiem «Detskije serdca», «Detskije domiki» un ar „Donoru Forumu” («Форум доноров»), kā arī ar citām nevalstiskajām organizācijām, kuras sniedz finansiālo un sociālo palīdzību Krievijas bērniem.
Gaļinai Pendillai pirmajā laulībā bija trīs dēli.
2011. gada 7. jūlijā Gaļina Pendilla nomira no ļaundabīgā audzēja. Apglabāta Novodivejevas pareizticīgo kapsētā Ņujorkas pavalstī.
Daļa Gaļinas Pendillas mākslas darbu ar komitejas “Grāmata Krievijai” starpniecību tika atdota Krievu diasporas namam Maskavā, kur tie bija skatāmi 2010. gada izstādē “Jaunā pasaule”.
2015. gadā notika izstāde “Jaunā pasaule. 20. gadsimta krieviskas izcelsmes amerikāņu mākslinieku jaunrade” Rjazaņas apgabala Mākslas muzejā, kur bija redzami arī Gaļinas Pendillas darbi.
Gaļinas Pendillas darbu izstāde notika arī Teritaunas ciematas publiskajā bibliotēkā (šajā pilsētā Gaļina un viņas vīrs Grants pavadīja pēdējos gadus savā dzīvē).
