Eduards Petrovs

Eduards Petrovs (1940. g. 11. jūlijā Baku, Azerbaidžānas PSR) – tehnisko zinātņu kandidāts, Rīgas Politehniskā institūta vecākais pasniedzējs.

Eduards Petrovs ir dzimis 1940. gada 11. jūlijā Baku (Azerbaidžāna) ierēdņu ģimenē, viņa tēvs – valsts ierēdnis Sergejs Petrovs. 1945. gadā, sakarā ar to, ka tēvs tika pārcelts darbā uz Latvijas PSR, Petrovu ģimene apmetās uz pastāvīgu dzīvi Rīgā. 1957. gadā Eduards sekmīgi absolvējis Rīgas 23. vidusskolu un tajā pašā gadā iestājies Rīgas Augstākajā aviācijas inženieru kara skolā.

1960. gadā, kad E. Petrovs bija pabeidzis trīs kursus, pēc PSRS valdības lēmuma šī kara skola tika reorganizēta par Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūtu (RCGFII). Tajā pašā gadā viņš iestājies Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Elektroenerģētikas fakultātes ceturtajā kursā.

1962. gadā Eduards Petrovs absolvējis RPI un tika atstāts institūtā, lai strādātu par asistentu Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātes Radiotehnikas katedrā. Šeit viņš nostrādāja līdz 1966. gada oktobrim. Tajā pašā gadā viņš uz kādu laiku aizgāja no RPI un iestājās darbā rūpnīcas VEF Speciālajā konstruktoru birojā, kur strādāja par 3. kategorijas inženieri konstruktoru. Līdztekus tam viņš turpinājis strādāt RPI, saņemot stundu apmaksu.

Pēc diviem gadiem, izejot ražošanas praksi un iegūdams nepieciešamo pieredzi, E. Petrovs atgriezās RPI - Radiotehnikas un sakaru fakultātes Teorētiskās radiotehnikas katedrā. Šajā katedrā viņš ieņēma vecākā pasniedzēja amatu.

1971. gada maijā Eduards Petrovs iestājies RPI neklātienes aspirantūrā un 1979. gadā aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju, iegūdams tehnisko zinātņu kandidāta zinātnisko grādu.

1981. un 1982. gadā E. Petrovs strādājis RPI Radiotehnikas un sakaru fakultātes Uzņemšanas komisijā, viņš bija Teorētiskās radiotehnikas katedras vadītāja vietnieks neklātienes studiju jautājumos.

Unikāla fotogrāfija

Eduards Petrovs

Pēc tēmas