Vakentīna Šišļaņņikova

Valentīna Šišļaņņikova  (1918. g. 1. maijā Maskavā, Krievijas PFSR – 1979. g. 20. jūnijā Rīgā, Latvijas PSR) – fizikas un matemātikas zinātņu kandidāte, Rīgas Politehniskā institūta docente.

Valentīna Šišļaņņikova piedzima Maskavā kalpotāju ģimenē. Viņas tēvs strādāja Staļingradā (tagad – Volgograda) par inženieri celtnieku, 1942. gadā viņš gāja bojā, ceļot hospitāli. 1934. gadā V. Šišļaņņikova pabeidza vidusskolu, bet 1938. gadā  – Staļingradas Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultāti. Pēc augstskolas beigšanas viņu nosūtīja darbā par matemātikas skolotāju  Komsomoļskas pie Amūras Mašīnbūves tehnikumā. 1944. gadā viņa pārcēlās uz  kijevu, kur strādāja par matemātikas skolotāju tehnikumā. 1948. gadā V. Šišļaņņikova iestājās Kijevas Pedagoģiskā institūta   Augstākās matemātikas katedras aspirantūrā. 1951. gadā viņa pabeidza studijas aspirantūrā un konkursā tika ievēlēta par Kijevas Autoceļu institūta Matemātikas katedras asistenti. 1954. gadā  viņa aizstāvēja kandidāta disertāciju. No 1962.  līdz 1963. gadam viņa strādāja par docenti augstāk minētā institūtā.

1963. gadā V. Šišļaņņikova  pārcēlās uz Rīgu, kur viņa konkursa ceļā bija ievēlēta par Rīgas Civilas gaisa flotes inženieru institūta docenti. Šeit viņa strādāja līdz 1965. gadam, 1963.–1964. gadā izpildot profesora pienākumus.

1965. gada septembrī V. Šišļaņņikova tika pieņemta darbā par docenti Rīgas Politehniskā institūta Augstākās matemātikas speckursu katedrā. Viņai ir divas publicētas monogrāfijas (Kijevā 1962. gadā un Rīgā 1963. gadā), kā arī  kopkrājumā iekļauti viņas  izstrādātie uzdevumi varbūtības teorijā un  matemātiskās statistikas metodēs, kā arī virkne zinātnisku rakstu.

1970. gadā  V. Šišļaņņikova aizgāja no darba institūtā smagas slimības dēļ.

Valentīna Šišļaņņikova nomira 1979. gada 20. jūnijā Rīgā.

Sergejs Čuhins

Informācijas avoti:

RTU arhīvs.

Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvija. 5. daļa. – Rīga:RTU izdevniecība, 2017., 505. lpp.