Andrejs Gusačenko

Andrejs Gusačenko (1982. gada 31. martā Novošahtinskā, Rostovas apgabalā, Krievijas PFSR) – Latvijas vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors (PhD), speciālists Baltās kustības vēsturē, krievu pretboļševistisko organizāciju starpkaru Latvijā un Latvijas krievu kopienas vēstures jomā.

Andrejs Gusačenko ir dzimis Rostovas apgabala Novošahtinskas pilsētā, ārstu ģimenē. A. Gusačenko ir Donas kazaku pēctecis. A. Gusačenko vecvectēvs – Sergejs Kuļikovs bija Novočerkaskas pilsētas goda pilsonis.

1984. gadā Gusačenko ģimene pārcēlās dzīvot uz Latviju, uz Liepāju, kur Andreja vecāki strādāja līdz 1988. gadam. Pārcelšanās iemesls bija gan maigāks jūras klimats, gan dzīves līmenis, kas tolaik bija nesalīdzināmi augstāks nekā citos bijušās PSRS reģionos. Turklāt Latvijā dzīvoja A. Gusačenko mātes brāļa ģimene. Vēlāk Gusačenko ģimene pārcēlās dzīvot uz Iecavu.

1988. gadā Andrejs sāka mācīties Iecavas vidusskolā. Pēc 9. klases beigšanas viņš nolēma savu turpmāko likteni savienot ar jūru, un 1997. gadā iestājās Latvijas Jūras akadēmijas Rīgas Jūrskolā (Jūras transporta navigācijas fakultātē). Pēc Jūrskolas absolvēšanas viņš skaidri saprata, ka jūrnieka karjera nav viņa aicinājums.

2003. gadā Andrejs Gusačenko iestājās Baltijas Krievu institūta Ekonomikas fakultātē (kopš 2006. gada - Baltijas Starptautiskā akadēmija), kuru viņš veiksmīgi absolvēja 2007. gadā, iegūdams bakalaura grādu ekonomikā. Vēl studējot, A. Gusačenko sāka strādāt pārdošanas jomā.

Tomēr veiksmīgā karjera biznesā nespēja apmierināt Andreja Gusačenko zinātkāro, dzīvīgo prātu un visaptverošo interesi par vēsturi, tāpēc 2015. gadā viņš iestājās Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļas maģistrantūrā. Studiju gados īpašu ietekmi uz topošo vēsturnieku bija atstājis profesors Aleksandrs Gavriļins (1953–2019), kurš faktiski ieaudzināja A. Gusačenko viņa galvenās zinātniskās intereses. Šo interešu loks bija krievu pretboļševistiskā kustība un Latvijas krievu kopienu vēsture starpkaru laikposmā. Nozīmīgu lomu A. Gusačenko kā vēsturnieka tapšanā nospēlējis arī profesors Ēriks Jēkabsons. Andreja Gusačenko maģistra darbs, veltīts tēmai par kustību "Sokol" neatkarīgajā Latvijā, bija izpelnījies Latvijas Universitātes rektora pateicību.

2017. gadā Andrejs Gusačenko uzsāka savu pētniecisko darbību jau kā LU doktorants, vienlaikus būdams žurnāla "Pareizticība Baltijā" (kriev.: «Православие в Балтии») redakcijas kolēģijas zinātniskais sekretārs (2016–2019), kā arī LU Latvijas vēstures institūta zinātniskais asistents (2018–2024) un pētnieks (kopš 2024. gada).

Vēsturnieka Andreja Gusačenko promocijas darbs tēmā: "Krievu pretboļševistiskā kustība Latvijā. 1920-1940" (kriev.: «Русское антибольшевистское движение в Латвии. 1920–1940»), kas tika izstrādāts profesora Ērika Jēkabsona vadībā un kura rakstīšana prasījusi septiņu gadu ilgu darbu, izrādījās par īstu sasniegumu šīs tēmas izpētē. Darba gaitā autors ieviesa zinātniskajā apritē milzīgu skaitu iepriekš nepublicētu materiālu no Latvijas, Krievijas, Polijas, Lielbritānijas un ASV arhīviem (tostarp no Kolumbijas Universitātes Bahmetjeva arhīva). Promocijas darbs tika veiksmīgi aizstāvēts 2024. gadā.

Patlaban (2025. g.) A. Gusačenko turpina savu aktīvo zinātnisko darbību, tostarp dalību pētniecības projektos un konferencēs, rakstu publicēšanu, uzstāšanos plašsaziņas līdzekļos utt.

Andrejs Gusačenko ir Rīgas Kristus Pestītāja Svētbildes pareizticīgo baznīcas Torņakalnā aktīvs draudzes loceklis.

Viņš ir latviešu studentu korporācijas "Vendia" biedrs.

Viņam patīk kolekcionēt antīkas fotogrāfijas un atklātnes. 2000. gados un 2010. gadu pirmajā pusē viņš bija veiksmīgs un pieprasīts dīdžejs.

Ģimene

Vecāki – Sergejs Gusačenko (dz. 1952. g.) un Ļubova Gusačenko (dz. 1956. g.).

Māsa – Jana (pēc apprecēšanās – Godaine, dz. 1988. g.).

Dzīvesbiedre: Līva Jansone-Gusačenko (dz. 1982. g.), pēc profesijas interjera dizainere.

Bērni: Nikolass (dz. 2011. g.) un Filips (dz. 2017. g.).

Zinātniskās publikācijas (līdz 2025. gada janvārim) :

История храма во имя иконы Божией Матери “Всех скорбящих Радосте” в Риге

Благотворительная деятельность русских молодёжных движений в Латвийской Республике в 20 – 30-х годах ХХ века

Деятельность сокольских организаций в межвоенной Латвии